Lekce Faust
Recenziju rakstīju Delfiem, to arī šeit zemāk iepostēšu. Atsevišķi no recenzijas varētu piebilst, ka šī filma man "idejā" patīk vairāk nekā praksē, jo īpaši interesanti to skatīties nav, lai arī es atzīstu, ka Švankmajers ir patiešām visnotaļ ģeniāls kino mākslinieks (ar uzsvaru uz mākslinieks).
Stāsts par veco zinātnieku, kas pārdevis savu dvēseli velnam, ir valdzinājis daudzus un dažādus cilvēkus visdažādākajos laikmetos. Kristofers Mārlovs, Johans Volfgangs Gēte, mūsu pašu Marģeris Zariņš un citi ir radījuši katrs savu versiju šim stāstam. Katram no viņiem Fausts ir viens un tas pats, un tomēr cits. Festivāla "Baltijas pērles" ietvaros iespējams noskatīties Jana Švankmajera filmu "Fausts", kas piedāvā neordināru pārdzīvojumu kino skatītājam.
Vispirms, vajadzētu mazliet pastāstīt par pašu Švankmajeru. Savas pirmās īsfilmas režisors sāka veidot jau sešdesmito gadu vidū, bet pilnmetrāžas kino viņš debitēja ar filmu "Alise" tikai astoņdesmito gadu beigās. Savās filmās Švankmajers bieži kombinē aktierspēli ar animāciju. Tieši pārtrauktās kustības ("stop motion") animācijas tehnikā tapušas vairākas pazīstamākās Švankmajera īsfilmas: "Dialoga veidi", "Staļinisma nāve Bohēmijā", "Ēdiens".
"Faustā" Švankmajers turpina to, ko viņš piecus gadus iepriekš aizsāka "Alisē" - dekonstruē klasiku. Švankmajera kino pasaule nav skaista, tajā velti meklēt brīnišķīgas dabas ainas, skaistus tērpus un asprātīgus dialogus. Par tipisku piemēru var uzskatīt epizodi viņa "Faustā", kad pats Fausts teic slaveno monologu par to, cik liels nerrs viņš ir par spīti savām zināšanām. Kaut kādā pretīgā un pietiekoši netīrā teātra ģērbtuvē kāds vīrietis uzvelk manāmi lietotu Fausta tērpu, paņem rokā alus kausu un lasa tekstu priekšā no grāmatas.
Parasti par šādām filmām mēdz teikt, ka tajās klasisks stāsts ir pārnests uz mūsdienām. Šķiet, attiecībā uz Švankmajera "Faustu" šāds apgalvojums nebūtu gluži precīzs - "Fausts" ir padarīts par anti-"Faustu", taču ne tādā ziņā, ka Švankmajers ieviestu kādus negaidītus sižeta pavērsienus, bet gan ar savu specifisko filmu veidošanas stilu.
Visai īpatnēji Švankmajers izvēlējies savai filmai aktierus - vairākus personāžus tajā atveido pabriesmīga izskata koka lelles, kas runā Gētes vārdiem. Turklāt regulāri tiek rādītas arī leļļu meistara rokas.
Stāsts par veco zinātnieku, kas pārdevis savu dvēseli velnam, ir valdzinājis daudzus un dažādus cilvēkus visdažādākajos laikmetos. Kristofers Mārlovs, Johans Volfgangs Gēte, mūsu pašu Marģeris Zariņš un citi ir radījuši katrs savu versiju šim stāstam. Katram no viņiem Fausts ir viens un tas pats, un tomēr cits. Festivāla "Baltijas pērles" ietvaros iespējams noskatīties Jana Švankmajera filmu "Fausts", kas piedāvā neordināru pārdzīvojumu kino skatītājam.
Vispirms, vajadzētu mazliet pastāstīt par pašu Švankmajeru. Savas pirmās īsfilmas režisors sāka veidot jau sešdesmito gadu vidū, bet pilnmetrāžas kino viņš debitēja ar filmu "Alise" tikai astoņdesmito gadu beigās. Savās filmās Švankmajers bieži kombinē aktierspēli ar animāciju. Tieši pārtrauktās kustības ("stop motion") animācijas tehnikā tapušas vairākas pazīstamākās Švankmajera īsfilmas: "Dialoga veidi", "Staļinisma nāve Bohēmijā", "Ēdiens".
"Faustā" Švankmajers turpina to, ko viņš piecus gadus iepriekš aizsāka "Alisē" - dekonstruē klasiku. Švankmajera kino pasaule nav skaista, tajā velti meklēt brīnišķīgas dabas ainas, skaistus tērpus un asprātīgus dialogus. Par tipisku piemēru var uzskatīt epizodi viņa "Faustā", kad pats Fausts teic slaveno monologu par to, cik liels nerrs viņš ir par spīti savām zināšanām. Kaut kādā pretīgā un pietiekoši netīrā teātra ģērbtuvē kāds vīrietis uzvelk manāmi lietotu Fausta tērpu, paņem rokā alus kausu un lasa tekstu priekšā no grāmatas.
Parasti par šādām filmām mēdz teikt, ka tajās klasisks stāsts ir pārnests uz mūsdienām. Šķiet, attiecībā uz Švankmajera "Faustu" šāds apgalvojums nebūtu gluži precīzs - "Fausts" ir padarīts par anti-"Faustu", taču ne tādā ziņā, ka Švankmajers ieviestu kādus negaidītus sižeta pavērsienus, bet gan ar savu specifisko filmu veidošanas stilu.
Visai īpatnēji Švankmajers izvēlējies savai filmai aktierus - vairākus personāžus tajā atveido pabriesmīga izskata koka lelles, kas runā Gētes vārdiem. Turklāt regulāri tiek rādītas arī leļļu meistara rokas.
2005-04-04
comments powered by Disqus