Kaut kas interesants
No rīta pulkstenis negrib celties. Noguļu līdz pusvienpadsmitiem, un esmu laimīgs. Gan jau priekšnieks neievēros, ka šodien neesmu darbā. Kolektīvā no septiņiem cilvēkiem tā nav problēma. Katru dienu kāds atnāk, kāds neatnāk. Es parasti esmu otrais.
Televizorā rāda tikai realitātes šovus. Tiem nav ne vainas. Tie mani reizēm spēj izklaidēt. Tie varētu būt interesantāki. Tajos varētu piedalīties es. Tā vietā es mētājos gultā un lēnām sūcu no pudeles alu. Televizors pa brīžam iečerkstas, antena uz jumta slikti turās. Tas nekas, tāpat ir labi.
Neuzmetis uz pleciem halātu, uzāvis kājās pūkainas čības, aizšļūcu līdz vannasistabai. Šodien nemazgāšos. Šodien neskūšos. Šodien atpūtīšos. Pods - tik vienkāršs un gaumīgs.
Virtuvē valda nekārtība. Uz grīdas mētājas vairāki naži, pie galda piekaltusi pica no pagājušās trešdienas. Paceļu vienu nazi, nokasu picu. Nav ne vainas. Ne gluži svaiga. Nav ne vainas. Piens ledusskapī nav vēl saskābis. Iedzeru pāris malkus tāpat no pakas. Brokastis paēstas. Trauki nav jāmazgā.
Piezvanu Robim no darba. Viņš šodien arī atpūšas. Aicinu šo ciemos. Robim izrādās atkal sasista mašīna, viņš piedāvā braukt ciemos man. Tad nāksies apģērbties. Ja nāksies, tad nāksies. Skapī drēbju ir daudz, tikai tās nav mazgātas. Neko darīt, uzvelku tādas, kādas ir. Iesmaržojos, lai nebūtu smirdīgs.
Mašīna pielaižas no trešās reizes. Klausos disku ar “The Raveonettes”. Man patīk smukas meitenes. Arī pēc skaņas. Tiesa, viens no viņiem ir puisis. Neko darīt. Piekto reizi pēc kārtas klausos “Chain Gang of Love”. Mana mīļākā dziesma. Vienmēr dziedu līdzi, tā ir jautrāk braukt.
Piestāju pie Robja mājas. Tā atrodas tālu no pilsētas centra, labs, kluss rajons. Ne jau ka man vajadzētu klusumu. Bet rajons tāpat ir labs. Zvanu pie durvīm. Kādu pusminūti nekas nenotiek. Iespējams, Robis atkal aizgājis gulēt. Iesviežu akmeni otrā stāva logā. Tas saplīst. Nebija tā domāts, bet arī tā ir labi. Robis mani ir ievērojis. Logā pabāžas mazliet aizpampusi seja, tieku ieacināts iekšā. Robis jau paspējis attaisīt konjaku un pusi izdzēris bez manis. Nekas, es patiesībā arī pa ceļam mazliet jau iemalkoju.
Nosēžamies pie Robja lielās mājas kinozāles. Kas par to, ka tajā var skatīties tikai videokasetes. Man mašīnas bardačokā vienmēr kāda atrodas. Šī saucas “The Adult Version of Dr. Jackyll and Mr. Hyde”. Tīri neslikta filmiņa. Mazliet asiņu, mazliet seksa. Mazliet konjaka, mazliet viskija, mazliet alus, vēl mazliet konjaka, asie pipari un siermaizes ar sinepēm. Filma beigusies, tāpat arī dzeramais. Nekas, Robim barčikā ir vēl. Skatos, kādas filmas viņam plauktā. Visas esmu redzējis vairākkārt. Bet pa vidu viena neredzēta – saucas “Titāniks”. Tas pats slavenais gabals ar Leo un Keitu. Kaut kā nekādi nesanāca to noskatīties. Ielieku videomaģī, uz to laiku arī Robis ar brendiju ieradies.
Filma gara, it īpaši tāpēc, ka Robis tai pa vidu ielīmējis vairākus gabalus no citām filmām. Tā lai būtu mazliet asiņu un mazliet seksa. Daudz brendija un nekā uzkožama. Sākumā dažas bučiņas tikai pa jokam. Tad dažas bučiņas ne pa jokam. Tad nost ar drēbēm un uz paklāja. “Titāniks” ir normāla filma, ja skaties to pareizā kompānijā.
Drīz man jāiet prom – Robja sievai beidzas darbs. Manējai laikam arī. Negribu, lai viņas mums piebiedrojas. Šodien ne. Citkārt gadās visādi. Šodien man tāds viegls un rotaļīgs noskaņojums – vienkāršai mīlestībai divatā, bez ķēdēm un velokurjeriem. Juta parasti vēlas kaut ko asāku.
Ar mašīnu braukt negribu, man jau tāpat tiesības pirms mēneša atņemtas. Eju ar kājām, dziedu skaļi “Chain gang of love”. Daži cilvēki uz mani atskatās, daži neatskatās.
Sievas mājās vēl nav. Droši vien atkal izmanto savu priekšniecu. Mazā delvere! Vajadzēs viņu iepērt ar matu suku. Un arī priekšnieku. Kādu citu dienu, kad man gribēsies. Šodien labi tāpat. Pa televizoru joprojām rāda realitātes šovus, un mani tie nedaudz izklaidēt spēj.
Kaut kas interesants, kāpēc skaitās, ka strādājoša cilvēka dzīve ir garlaicīga?