Kazhes pierakstu burtnīca

Jaunajiem allaž ir grūtāk. Tu ņem un nodibini grupu, nosauc to par "The Sick Babies" un sāc mēģināt izsisties. Vispirms, neviens par tevi neliekas ne zinis, jo tādu kā tu ir miljoniem. Tad tu sāc uzstāties klubos, kur neviens tavus koncertus neapmeklē. Paralēli kaut kāda stulba underground grupa no Kanādas tevi iesūdz tiesā par nosaukuma nozagšanu un tev nākas grupu pārsaukt par "The new sick babies". Beidzot tev izdodas dabūt kontraktu ar kādu kreisu ierakstu kompāniju, nosauksim to ērtības labad par "Mapl". Neviens tavu albūmu nepirks un tie pāris kritiķi, kas saņemsies to noklausīties (vai vismaz apskatīties uz diska vāciņu), recenzijā paziņos, ka tava mūzika ir klišejiska, totāli atdarina, piemēram, Bobu Dilanu un ka viss, ko tu piedāvā, jau iepriekš pateikts 1000 labākos veidos.
Turpretī, ja tu esi tāds vecs sakārnis, kas kādreiz bijis lielisks, un tu ieraksti precīzi to pašu albūmu ko "The new sick babies" un visa prese ziņos par to, ka tu esi atgriezies, cik lieliski tu savā mūzikā atsaucies uz savu pagātni, utt. un tev garantēti tīri neslikti panākumi. Galvenais, lai tu neuzdrīkstētos izmēģināt kaut ko jaunu, jo tad kritiķim būs pašam jādomā, vai šis ieraksts ir vai nav labs.
P.S. Neuzskatīt to par uzbraucienu SCS, vienkārši tā var pavērot, ka gandrīz visi autoritatīvākie kritiķi par ikviena "dinozaura" jaunāko albūmu paziņo, ka tas esot baigi labs un labāks nekā iepriekšējie daži, taču pēc vēl dažiem gadiem, kad dinozaurs atkal atgriezies, tu konstatē, ka iepriekšējais viņa albūms neesot bjis neko labs un ka tam visur reitingi nokritušies.