Eragon
Nevaru to nosaukt gluži par Normja "ieteikumu" skatīties šo filmu, bet, protams, zināma loma viņam bija tajā, ka mēs ar Lieni "Eragonu" noskatījāmies. Pirmkārt, vērts pieminēt, ka filmas pamatā ir 15 gadīga puišeļa sarakstīta grāmata, kas zināmā mērā iezīmē ierobežojumus, ar ko šajā darbā nākas saskarties - un pirmais no tiem ir zems oriģinalitātes līmenis. Kā apgalvo eksperti, sižetiski "Eragons" ļoti daudz esot aizņēmies no "Zvaigžņu kariem", taču es šo sāgu redzējis neesmu, līdz ar to nevaru spriest. Līdzības ar Tolkienu gan var saskatīt ļoti vienkārši. Sižets kompaktā veidā ir sekojošs: pasaulē kādreiz valdīja pūķu jātnieki, bet viens no viņiem kaut kāds Galbatorikss (vai līdzīgā vārdā dēvēts; atveido John Malkovich) visus viņus (jātniekus un pūķus) apslaktēja un pats kļuva par karali-tirānu. Princese Arja kaut kādā nenoskaidrotā veidā nosūta zemnieku puikam Eragonam zilu spīdīgu akmeni, kuru tas mēģina pārdot, bet neviens to nepērk un izrādās, ka tā ir pūķa ola, bet Eragons (kura vārds patiešām skan visai līdzīgi vārdam Aragorn no Gredzenu pavēlnieka) ir diženais varonis, kura atnākšana tiek paredzēta jau tūkstoti gadu. Kaut kāds aizdomīgs tips, kas kādreiz ir bijis pats pūķa jātnieks - Jeremy Irons atveidā - ņemas šo apmācīt. Protams, kā jau tāds tīnis Eragons īpaši neklausās padomos un izteikti viņa vainas dēļ Broms (Irons) iet bojā, lai gan nekāda vainas sajūta viņam no tā, protams, nerodas. Toties Eragonam izdodas no sliktā Durzas (kaut kāda veida spoka) rokām izvilkt laukā Arju, pēcāk filmas noslēguma lielajā kaujā viņš nogalina arī Durzu, kas laikam gan ir bijis sliktā Galbatoriksa labā roka.
Tagad mazliet pastāsīšu par saviem iespaidiem. Pirmais, ko nevar neievērot, ir ļoti paviršā personāžu iezīmēšana šajā filmā - vairumam varoņu nav nekādu īpašu rīcības motīvu (izņemot varbūt Bromu), sižets pats par sevi ir diezgan primitīvs un mēs negūstam gandrīz nekādu sajēgu par to, kāda īsti ir konkrētā fantāzijas pasaule, kurā notiek darbība. Tiek pieminēti elfi un rūķi, bet es pat nesapratu, vai šajā filmas daļā mēs kaut vienu no viņiem redzējām (jā, tāpat kā Gredzenu pavēlniekam būs vēl 2 daļas), frāzes filmā brīžiem ir vienkārši naturāli debīlas, žanra virsotne noteikti ir ļaunā Galbatoriksa izsauciens: "I want my stone back!" (kas izklausās pēc maza bērna, kam atņemta rotaļlieta). Vispār loģikas te nav īpaši daudz - Galbatoriksam bija tas zilais akmens, par kuru viņš zināja, ka tā ir pūķa ola; pūķis izšķiļas tikai sava jātnieka klātbūtnē; tātad skaidrs, ka Galbatorikss nav viņa jātnieks, bet kāds viņa ienaidnieks ir. Kāpēc Galbatorikss to olu vienkārši nesasita un neuztaisīja omleti? Kāpēc tika pieminēts, ka bez akmens (olas) viņš kļuva vājāks (sanāk, ka olai piemīt zināmas Gredzena funkcijas)?
Kopumā varu teikt, ka ja filmas turpinājums tiks uztaisīts (pagaidām gan IMDb tas nav ticis anonsēts un pastāv iespēja, ka tas netiks uztaisīts, jo filma izskatās, ka neatpelnīs savu budžetu, kas, starp citu, bija 100 miljoni dolāru - pat lielāks kā pēdējai Gredzenu pavēlnieka daļai), pastāv liela varbūtība, ka es to neskatīšos - mani personīgi ne pārāk interesē tālākā notikumu attīstība.
Vispār jāatzīst, ka Fantasy žanrs pats par sevi ir no vienveidības problēmas sirgstošs: vienmēr ir kaut kāds sliktais pasaules valdnieks (Voldemorts, Baltā karaliene, Saurons, Gilbatokss, Dart Veiders), kam pretī stājas kāds tīnis/aizstājams arī ar hobitu (Harijs Poters, Pīters un kompānija, Frodo Baginss, Eragons, Lūks Skaivokers), kas vairāku grāmatu (filmu) garumā ar to sliktuli cīnās. Domājams, ka tīņi par varoņiem tiek izvēlēti vienkārša iemesla dēļ - jo fantāzijas fani jau arī lielākoties ir tīņi un kas gan man - 16 gadus vecam skolā izsmietam loham, kam nav cita hobija, kā zīmēt laigerus, var likt justies krutākam kā apziņa, ka es varētu būt varonis (jā, aizmirsu pieminēt pie paralēlēm vēl arī "Bezgalīgo stāstu", kurā arī Bastianam un Atrejam ir pieejams pūķis). Bet diemžēl Eragon arī fantāzijas žanra ietvaros nav nekāds spožais veikums, iespējams, šo filmu varēja uztaisīt labāk, it īpaši ievērojot vairākus lieliskus aktierus, kas tajā piedalījušies, bet konkrētajā izpausmē tā neko daudz sniegt nevar.
Tagad mazliet pastāsīšu par saviem iespaidiem. Pirmais, ko nevar neievērot, ir ļoti paviršā personāžu iezīmēšana šajā filmā - vairumam varoņu nav nekādu īpašu rīcības motīvu (izņemot varbūt Bromu), sižets pats par sevi ir diezgan primitīvs un mēs negūstam gandrīz nekādu sajēgu par to, kāda īsti ir konkrētā fantāzijas pasaule, kurā notiek darbība. Tiek pieminēti elfi un rūķi, bet es pat nesapratu, vai šajā filmas daļā mēs kaut vienu no viņiem redzējām (jā, tāpat kā Gredzenu pavēlniekam būs vēl 2 daļas), frāzes filmā brīžiem ir vienkārši naturāli debīlas, žanra virsotne noteikti ir ļaunā Galbatoriksa izsauciens: "I want my stone back!" (kas izklausās pēc maza bērna, kam atņemta rotaļlieta). Vispār loģikas te nav īpaši daudz - Galbatoriksam bija tas zilais akmens, par kuru viņš zināja, ka tā ir pūķa ola; pūķis izšķiļas tikai sava jātnieka klātbūtnē; tātad skaidrs, ka Galbatorikss nav viņa jātnieks, bet kāds viņa ienaidnieks ir. Kāpēc Galbatorikss to olu vienkārši nesasita un neuztaisīja omleti? Kāpēc tika pieminēts, ka bez akmens (olas) viņš kļuva vājāks (sanāk, ka olai piemīt zināmas Gredzena funkcijas)?
Kopumā varu teikt, ka ja filmas turpinājums tiks uztaisīts (pagaidām gan IMDb tas nav ticis anonsēts un pastāv iespēja, ka tas netiks uztaisīts, jo filma izskatās, ka neatpelnīs savu budžetu, kas, starp citu, bija 100 miljoni dolāru - pat lielāks kā pēdējai Gredzenu pavēlnieka daļai), pastāv liela varbūtība, ka es to neskatīšos - mani personīgi ne pārāk interesē tālākā notikumu attīstība.
Vispār jāatzīst, ka Fantasy žanrs pats par sevi ir no vienveidības problēmas sirgstošs: vienmēr ir kaut kāds sliktais pasaules valdnieks (Voldemorts, Baltā karaliene, Saurons, Gilbatokss, Dart Veiders), kam pretī stājas kāds tīnis/aizstājams arī ar hobitu (Harijs Poters, Pīters un kompānija, Frodo Baginss, Eragons, Lūks Skaivokers), kas vairāku grāmatu (filmu) garumā ar to sliktuli cīnās. Domājams, ka tīņi par varoņiem tiek izvēlēti vienkārša iemesla dēļ - jo fantāzijas fani jau arī lielākoties ir tīņi un kas gan man - 16 gadus vecam skolā izsmietam loham, kam nav cita hobija, kā zīmēt laigerus, var likt justies krutākam kā apziņa, ka es varētu būt varonis (jā, aizmirsu pieminēt pie paralēlēm vēl arī "Bezgalīgo stāstu", kurā arī Bastianam un Atrejam ir pieejams pūķis). Bet diemžēl Eragon arī fantāzijas žanra ietvaros nav nekāds spožais veikums, iespējams, šo filmu varēja uztaisīt labāk, it īpaši ievērojot vairākus lieliskus aktierus, kas tajā piedalījušies, bet konkrētajā izpausmē tā neko daudz sniegt nevar.
2007-03-08
comments powered by Disqus