Kazhes pierakstu burtnīca

"Češīras kaķa" atrašanās manas MP3 kolekcijas otrajā diskā patiesībā ir vairāk nekā nepamatota - pārāk augsts numurs tik nebūtiskam albūmam. Tomēr tā nav arī neloģiska - vidusskolas laikā "Blink 182" bija viena no tām grupām, kuras klausījos ar īpašu prieku to neķītrās un dumjiem jokiem pilnās lirikas dēļ. Tomēr "Cheshire cat" arī tad man nešķita ne tuvu "Enema of the State" kvalitātes albūms - un ne jau tāpēc ka teksti tajā būtu vājāki, tieši tekstiem nebija ne vainas. Pirmais, kas mani visu laiku kaitināja, bija šausmīgi zemais vokālu mikss šajā ierakstā, kā rezultātā vienveidīgie ģitāras griezieni un tipiskais Blinku bungu ritms dziedāšanu vispār pilnīgi aizēnoja. Tagad gan atklājās, ka šis defekts bija tik aktuāls tikai uz manas tā laika skaņas sistēmas (vai vismaz tas nav manāms, klausoties šo ierakstu austiņās), līdz ar to mani iebildumi pret šo ieraksta komponentu ir zaudējuši kvalitāti. Taču nekur nav zuduši citi šī albūma mīnusi:
1) tīniski stulbi teksti
2) uz 16 dziesmām grupa ir papūlējusies radīt kādas divas melodijas un tās pašas vēlāk tikušas pilnveidotas grupas veiksmīgākajos ierakstos
3) sajūta, ka tas ir totāli neprofesionāls ieraksts, kura uzrakstīšana un ierakstīšana ir prasījušas summāri ne vairāk kā kādas dažas stundas
4) nav nevienas dziesmas, kuru man gribētos izcelt - jau minēju, ka tās ir vienādas, bet nav arī tā, ka kāds no gabaliem liktos man labāks par pārējiem.
Un te es gribu teikt, ka pankroks manā izpratnē nebūt nav tik vienveidīgs ieraksts, ka visas vienādas dziesmas albūmā būtu uzskatāmas par neizbēgamību - pat ne īpaši inteliģentajiem Sex Pistols neatrast 10 atšķirības starp "Anarchy in the UK" un "God Save the Queen" var bez problēmām, nerunājot par tādām grupām kā "The Clash" vai "Dead Kennedys". Bet Blink var piedāvāt tikai nekvalitatīvos Marka un Toma dziedājumus, milzīgu tempu, vienas un tās pašas ģitāras skaņas un vienu vienīgu bungu ritmu. Monotoni un bezjēdzīgi.