Kazhes pierakstu burtnīca

Oficiāli šis skaitās pēdējais Iron Maiden zelta ēras ieraksts, kas iezīmēja atvadas no šīs lieliskās smagā roka blices slavas gadiem (ko pastiprināja grupas ģitārista Džonsona aiziešana pēc "Septītā dēla septītā dēla" ierakstīšanas). Taču šajā ierakstā Dzelzs Jaunava vēl rāda sevi labākajā gaismā. Pazīstamākā šī ieraksta kompozīcija ir visnotaļ astoņdesmitajiem raksturīgā un tomēr ļoti spēcīgā kompozīcija par prāta zaudēšanas tēmu - Can I play with Madness (video zemāk).

Šīs dziesmas videoklips ir zīmīgs ar to, ka tajā sava mūža pēdējo lomu nospēlēja viens no leģendārajiem Paitoniem - Greima Čepmena mūžs aprāvās pavisam drīz pēc šīs viņa lomas (kura, protams, nav diez ko izcila). Taču ne jau Monty Python asociāciju dēļ šis ir spēcīgs albūms. Pirmkārt, šeit Brūss Dikinsons apliecina, ka ne velti viņu daudzi uzskata par roka/metāla spēcīgāko dziedātāju (vai vismaz - uzskatīja). Protams, tematiski šī grupa ir tipiska "dungeons&dragons" stila blice, šī albūma vāks ir fenomenāli stulbs un nestilīgs, bet tomēr svarīgākais šajā situācijā ir mūzika. Un šajā ziņā Iron Maiden karogu tur augstu paceltu. Viņu metāls nav nekādā ziņā līdzīgs astoņdesmitajos dominējošajam matu metālam, nē, tas ir "Black Sabbath" un "Deep Purple" stilistikas loģisks turpinājums ar ļoti pārliecinošiem rifiem, spēcīgiem soliņiem un lielisko Dikinsona balsi. Patiešām ļoti kvalitatīvs sava žanra pārstāvis.