Black Snake Moan
Džastins Timberleiks! Iedomājies - šajā filmā piedalās Džastins Timberleiks, taču filma nav tik slikta kā Britnijas Crossroads (kuru gan nemaz neesmu redzējis). Kā tas ir iespējams? Filmas veidotāji, par laimi, ir bijuši gana saprātīgi, lai Džastins uz ekrāna pārāk bieži redzams nebūtu, bet dziedāt vispār nedziedātu. Yippie!
Šī filma ļoti vispārīgi sakot ir par blūzu. Taču par blūzu kā skumjām nevis par blūzu kā Džona Majala "Bluesbreakers" mūziku. Tās centrā ir vairāki cilvēki, kuru dzīve īsti labi nefunkcionē. Semjuela L. Džeksona Lācars ir ne īpaši jauns melnādains vīrietis Amerikas dienvidos, no kura sieva aizgājusi pie jaunāka tipa. Reja (Kristina Riči) turpat ir sieviete, kurai reizēm uznāk nepārvaramas seksa gribas lēkmes, kurās viņa (pēc viena personāža vārdiem) ir gatava nodrāzties kaut ar koku (tree nevis koka gabalu). Kad Rejas bojfrends Džastins Timberleiks aizdodas karot uz Irāku (diemžēl, viņš vēlāk atgriezīsies), viņa vispirms pasauc pie sevis kaut kādu suteneru, tad ar kādu pamīcās parkā un tad - atsaka seksu Timberleika labākajam draugam. Šis draugs tad ņem un šo sasit zili melnu un padomā, ka šo nejauši ir nositis, tāpēc viņš Reju pamet mētājamies ceļa malā. Tur viņu atrod Lācars un aiznes uz mājām un sāk ārstēt vienlaicīgi no brūcēm un no "neķītrības", kas viņu pārņēmusi. Jā, un Lācars jaunības dienās ir bijis blūza mūziķis.
Tas būtu sižetam.
Cik dīvaini lai tas arī nebūtu, patiesībā filma nostrāda gluži labi un gan Džeksons, gan Riči ir savu uzdevumu augstumos, turklāt filmai pat nav stulbi klišejiskas beigas.
Kopumā - tīri laba laika pavadīšana, lai arī pa brīžiem filma kļūst tāda nedaudz disturbing un ir visai pamatīgi vardarbīga. Es neietu uz šo filmu ar nupat čatā iepazītu meiteni, es to neieteiktu skatīties savai mātei. Bet tev - internetā klimstošajam pervertiķim, es šo filmu gan atļautu noskatīties.
Šī filma ļoti vispārīgi sakot ir par blūzu. Taču par blūzu kā skumjām nevis par blūzu kā Džona Majala "Bluesbreakers" mūziku. Tās centrā ir vairāki cilvēki, kuru dzīve īsti labi nefunkcionē. Semjuela L. Džeksona Lācars ir ne īpaši jauns melnādains vīrietis Amerikas dienvidos, no kura sieva aizgājusi pie jaunāka tipa. Reja (Kristina Riči) turpat ir sieviete, kurai reizēm uznāk nepārvaramas seksa gribas lēkmes, kurās viņa (pēc viena personāža vārdiem) ir gatava nodrāzties kaut ar koku (tree nevis koka gabalu). Kad Rejas bojfrends Džastins Timberleiks aizdodas karot uz Irāku (diemžēl, viņš vēlāk atgriezīsies), viņa vispirms pasauc pie sevis kaut kādu suteneru, tad ar kādu pamīcās parkā un tad - atsaka seksu Timberleika labākajam draugam. Šis draugs tad ņem un šo sasit zili melnu un padomā, ka šo nejauši ir nositis, tāpēc viņš Reju pamet mētājamies ceļa malā. Tur viņu atrod Lācars un aiznes uz mājām un sāk ārstēt vienlaicīgi no brūcēm un no "neķītrības", kas viņu pārņēmusi. Jā, un Lācars jaunības dienās ir bijis blūza mūziķis.
Tas būtu sižetam.
Cik dīvaini lai tas arī nebūtu, patiesībā filma nostrāda gluži labi un gan Džeksons, gan Riči ir savu uzdevumu augstumos, turklāt filmai pat nav stulbi klišejiskas beigas.
Kopumā - tīri laba laika pavadīšana, lai arī pa brīžiem filma kļūst tāda nedaudz disturbing un ir visai pamatīgi vardarbīga. Es neietu uz šo filmu ar nupat čatā iepazītu meiteni, es to neieteiktu skatīties savai mātei. Bet tev - internetā klimstošajam pervertiķim, es šo filmu gan atļautu noskatīties.
2007-08-26
comments powered by Disqus