Bedazzled
"Bedazzled" daudziem (vai vismaz dažiem) mūsdienās varētu būt zināma kā 2000.gada amerikāņu komēdija ar Brendanu Freizeru galvenajā lomā, kur kāds pagalam neveiksmīgs vīrietis pārdod sievietei-Sātanam savu dvēseli, apmaiņā saņemot septiņu vēlēšanos piepildīšanos. Šī filma faktiski bija diezgan muļķīga sex-comedy, lai arī ne gluži katastrofāli slikta. Taču pirms dažām dienām uzzināju, ka ir vēl viena šāda nosaukuma filma - oriģinālā Bedazzled, kas tapusi Anglijā, kuru režisējis Stenlijs Donens, kas vislabāk zināms kā "Singin` in the Rain" režisors, un kurā piedalās lieliskais angļu komiķu duets - Pīters Kuks un Dadlijs Mūrs.
Loģiski, ka es nevarēju atturēties un nedabūt šo filmu. Un izrādījās, ka tas bija gudri darīts. Filmas sižets ir apmēram tāds pats kā rīmeikā (kas to būtu domājis!), tikai sātans šeit ir vīrietis (Pīters Kuks) un viņa vārds ir Džordžs Spigots.
Patiesību sakot, tieši Kuks ir šīs filmas galvenā zvaigzne - dažādos veidos viņš parādās kā varonis visās Mūra varoņa izvēlētajās pasaulēs, ar savu šarmu pamatīgi nonivelējot Mūra varoņa iespējas. Turklāt vienkārši lieliskas ir ainas starp Mūra vēlēšanās posmiem - kad viņš un sātans tādā kā neformālā atmosfērā pilda sātana ikdienas pienākumus un kad Mūrs iepazīstas ar septiņiem nāves grēkiem (tai skaitā vistuvāk ar Liliānu Iekāri). Viena no labākajām ainām, manuprāt, ir tāda, kur sātans izskaidro varonim, kāpēc viņam nācās krist kā eņģelim un atstāt Debesis:
Salīdzinoši ar amerikānisko versiju, patīk, ka humors daudz mazāk ir tualetes līmenī, bet ir tāds diezgan inteliģents un patiešām smieklīgs, tik smieklīgs, ka nākas turēt vēderu. Neapšaubāmi viena no pēdējā laikā smieklīgākajām redzētajām filmām.
Loģiski, ka es nevarēju atturēties un nedabūt šo filmu. Un izrādījās, ka tas bija gudri darīts. Filmas sižets ir apmēram tāds pats kā rīmeikā (kas to būtu domājis!), tikai sātans šeit ir vīrietis (Pīters Kuks) un viņa vārds ir Džordžs Spigots.
Patiesību sakot, tieši Kuks ir šīs filmas galvenā zvaigzne - dažādos veidos viņš parādās kā varonis visās Mūra varoņa izvēlētajās pasaulēs, ar savu šarmu pamatīgi nonivelējot Mūra varoņa iespējas. Turklāt vienkārši lieliskas ir ainas starp Mūra vēlēšanās posmiem - kad viņš un sātans tādā kā neformālā atmosfērā pilda sātana ikdienas pienākumus un kad Mūrs iepazīstas ar septiņiem nāves grēkiem (tai skaitā vistuvāk ar Liliānu Iekāri). Viena no labākajām ainām, manuprāt, ir tāda, kur sātans izskaidro varonim, kāpēc viņam nācās krist kā eņģelim un atstāt Debesis:
Salīdzinoši ar amerikānisko versiju, patīk, ka humors daudz mazāk ir tualetes līmenī, bet ir tāds diezgan inteliģents un patiešām smieklīgs, tik smieklīgs, ka nākas turēt vēderu. Neapšaubāmi viena no pēdējā laikā smieklīgākajām redzētajām filmām.
2007-10-27
comments powered by Disqus