Standards and Practices
Šis "Face to face" ieraksts ir viens no ļoti daudzajiem ierakstiem, kuru klātbūtnei manā kolekcijā nav nekāda attaisnojuma. Kas ir "Face to face"? Kaut kāda 90to gadu Kalifornijas punk revival grupa. Kas ir "Standards and practices"? Ieraksts, kurā Face to Face izpilda savu elku - galvenokārt dažādu 80to gadu rokeru un panku dziesmu kaverus. Lieki teikt, ka šis ieraksts netiek uzskatīts par īpaši nozīmīgu pat šīs ne sevišķi nozīmīgās grupas kontekstā, kur nu vēl globālāk.
Viņu "kaverēto" izpildītāju saraksts, protams, ir diezgan iespaidīgs - te ir gan "The Smiths", gan "INXS", gan "The Pogues", gan "The Pixies", gan "The Psychedelic Furs", gan "The Jam" (paskat - cik daudzu grupu ar "the" priekšā), gan paši "Ramones" ar leģendāro "The KKK took my baby away". Žēl tikai, ka Face To Face izpildījumā nekā diži jauna šajās dziesmās nerodās, bet bieži tās kļūst acīmredzami (vai ausīmdzirdami) mazāk baudāmas, kā piemēram, "Don`t Change", kas Face to Face izpildījumā izklausās pēc tādas aizdomīgas agrīno deviņdesmito grandža kompozīcijas (tikai ne pārāk labas). Tāpat nevar šie garlaicīgie amerikāņu puiši godam izpildīt "Sunny side of the street" - nav viņu vidū Šeina Makgovana un nav viņi traki īri, kā rezultātā šī dziesma izklausās pārāk savaldīta. Arī Ramones kaverēt "Face to Face" nav gluži pa spēkam - dziesmas lieliski primitīvā melodija, protams, ir saglabājusies, bet Trevers Kīts nav Džouijs Ramouns un Čeds Jāro nav Džonijs Ramouns. Un tā ar visu - dziesmas, protams, ir labas, par FtF dalībnieku gaumi sūdzēties nevar, bet pievienotās vērtības šim ierakstam nav ne tik cik melns aiz naga - ja nevienu dziesmu viņi nepadara labāku, bet vairumu padara sliktākas, tad rodas jautājums - kāda velna pēc šāds ieraksts ir vajadzīgs (apmēram tā kā tas bija ar Ozija Osborna kaveru krājumu, bet tur vismaz viņš varēja aizbildināties, ka viņš ir vecs sentimentāls prātu sajājis narkomāns). Ja man būtu iespēja šo ierakstu izdzēst, es to izdarītu. Bet tā vienīgā iespēja man ir aizmirst par tā eksistenci.
Viņu "kaverēto" izpildītāju saraksts, protams, ir diezgan iespaidīgs - te ir gan "The Smiths", gan "INXS", gan "The Pogues", gan "The Pixies", gan "The Psychedelic Furs", gan "The Jam" (paskat - cik daudzu grupu ar "the" priekšā), gan paši "Ramones" ar leģendāro "The KKK took my baby away". Žēl tikai, ka Face To Face izpildījumā nekā diži jauna šajās dziesmās nerodās, bet bieži tās kļūst acīmredzami (vai ausīmdzirdami) mazāk baudāmas, kā piemēram, "Don`t Change", kas Face to Face izpildījumā izklausās pēc tādas aizdomīgas agrīno deviņdesmito grandža kompozīcijas (tikai ne pārāk labas). Tāpat nevar šie garlaicīgie amerikāņu puiši godam izpildīt "Sunny side of the street" - nav viņu vidū Šeina Makgovana un nav viņi traki īri, kā rezultātā šī dziesma izklausās pārāk savaldīta. Arī Ramones kaverēt "Face to Face" nav gluži pa spēkam - dziesmas lieliski primitīvā melodija, protams, ir saglabājusies, bet Trevers Kīts nav Džouijs Ramouns un Čeds Jāro nav Džonijs Ramouns. Un tā ar visu - dziesmas, protams, ir labas, par FtF dalībnieku gaumi sūdzēties nevar, bet pievienotās vērtības šim ierakstam nav ne tik cik melns aiz naga - ja nevienu dziesmu viņi nepadara labāku, bet vairumu padara sliktākas, tad rodas jautājums - kāda velna pēc šāds ieraksts ir vajadzīgs (apmēram tā kā tas bija ar Ozija Osborna kaveru krājumu, bet tur vismaz viņš varēja aizbildināties, ka viņš ir vecs sentimentāls prātu sajājis narkomāns). Ja man būtu iespēja šo ierakstu izdzēst, es to izdarītu. Bet tā vienīgā iespēja man ir aizmirst par tā eksistenci.
2007-11-28
comments powered by Disqus