Permanent Waves
Cik ļoti man gribētos paziņot, ka "Permanent Waves" ir viens no labākajiem albūmiem, kādus es jebkad esmu dzirdējis! Rush ir tik simpātiska grupa, ka man negribas attiecībā pret to būt kritiskam, žēloties par viņu mūzikas trūkumiem vai pārmest nepietiekamu darbu pie mūzikas satura. Kā nekā viņi ir galvenie libertisma sludinātāji rokmūzikas pasaulē un tīri cilvēciski Džedijs Lī un kompānija man šķiet ļoti simpātiski. Bet...
"Permanent Waves" nav albūms, par kuru es varu pateikt kaut ko ļoti labu. Ok, es varu mēģināt. Skatīsimies, kas no tā sanāks. Tātad uzskaitām, kas šajā albūmā ir ļoti labs:
1) grupas dalībnieki ir lieli savu instrumentu meistari, it īpaši bundzinieks
2) albūmam ir stilīgs vāciņš
3) AllMusicGuide recenzijā rakstīts, ka "Permanent Waves is an undisputed hard rock classic".
Tas laikam arī viss. Bet kas šajā albūmā nav kārtībā, par to es varētu rakstīt daudz vairāk. Sāksim ar primāro - Džedija Lī balss ir nožēlojama. Es nesaku, ka viņš nemāk dziedāt, bet viņa balsī nav nekāda spēka, nekādas personības un visbiežāk viņš izklausās pēc kaut kāda tīņa no nevienam nezināmas pagraba grupas - ja man vajadzētu sameklēt harizmu viņa vokālā, tad es labāk... to nemeklētu. Tālāk, šis albūms man šodien, 2007.gada 7.decembrī izklausās baismīgi novecojis - tā production skanējums liek domāt par astoņdesmitajiem gadiem, bet domas par šo dekādi man reti kad ir sevišķi pozitīvas. Turpinām, Rush teksti, kas, protams, ir ļoti iespaidoti no libertisma idejām, ir bišķi pārāk formulaiski un propogandējoši, kā piemēram "Freewill", kur Lī dzied:
Attiecībā uz brīvo gribu es vienmēr labprāt citēju Vonnegūta "Lopkautuvi numur 5", kur kāds tralfalmadorietis Bilija Pilgrima skaidro, ka no visām planētām, kur viņi ir bijuši, tikai uz Zemes klīst runas par brīvo gribu.
Ko es darītu, ja es viens būtu visa grupa Rush un es gribētu, lai šis ieraksts skanētu labāk? Pirmkārt, es pateiktu Džedijam Lī, lai viņš aprobežojas ar basa spēlēšanu, bet par vokālistu viņa vietā pieaicinātu Roniju Džeimsu Dio, kurš patiešām spēj dziedāt jebkāda veida metālu. Otrkārt, es patriektu ellē ieraksta producentu (kas viņš lai arī nebūtu) un viņa vietā pieaicinātu kādu veci ar pieredzi darbā ar tādām grupām kā Judas Priest vai Black Sabbath. Treškārt, es pārrakstītu visu dziesmu tekstus, tā lai to tematika būtu sekss un vardarbība, jo metālam, progresīvs tas vai neprogresīvs, šāda tematika ir vislabāk piemērota. Visas dziesmas es ierakstītu par 30% lielākā tempā. Un beigās nosauktu šo albūmu par "Smell the glove". Un tad tas būtu viens no izcilākajiem albūmiem roka vēsturē un intervijā Rolling Stone es varētu atklāt, ka patiesībā es esmu libertisma sludinātājs.
"Permanent Waves" nav albūms, par kuru es varu pateikt kaut ko ļoti labu. Ok, es varu mēģināt. Skatīsimies, kas no tā sanāks. Tātad uzskaitām, kas šajā albūmā ir ļoti labs:
1) grupas dalībnieki ir lieli savu instrumentu meistari, it īpaši bundzinieks
2) albūmam ir stilīgs vāciņš
3) AllMusicGuide recenzijā rakstīts, ka "Permanent Waves is an undisputed hard rock classic".
Tas laikam arī viss. Bet kas šajā albūmā nav kārtībā, par to es varētu rakstīt daudz vairāk. Sāksim ar primāro - Džedija Lī balss ir nožēlojama. Es nesaku, ka viņš nemāk dziedāt, bet viņa balsī nav nekāda spēka, nekādas personības un visbiežāk viņš izklausās pēc kaut kāda tīņa no nevienam nezināmas pagraba grupas - ja man vajadzētu sameklēt harizmu viņa vokālā, tad es labāk... to nemeklētu. Tālāk, šis albūms man šodien, 2007.gada 7.decembrī izklausās baismīgi novecojis - tā production skanējums liek domāt par astoņdesmitajiem gadiem, bet domas par šo dekādi man reti kad ir sevišķi pozitīvas. Turpinām, Rush teksti, kas, protams, ir ļoti iespaidoti no libertisma idejām, ir bišķi pārāk formulaiski un propogandējoši, kā piemēram "Freewill", kur Lī dzied:
You can choose from phantom fears
And kindness that can kill
I will choose a path thats clear
I will choose free will
Attiecībā uz brīvo gribu es vienmēr labprāt citēju Vonnegūta "Lopkautuvi numur 5", kur kāds tralfalmadorietis Bilija Pilgrima skaidro, ka no visām planētām, kur viņi ir bijuši, tikai uz Zemes klīst runas par brīvo gribu.
Ko es darītu, ja es viens būtu visa grupa Rush un es gribētu, lai šis ieraksts skanētu labāk? Pirmkārt, es pateiktu Džedijam Lī, lai viņš aprobežojas ar basa spēlēšanu, bet par vokālistu viņa vietā pieaicinātu Roniju Džeimsu Dio, kurš patiešām spēj dziedāt jebkāda veida metālu. Otrkārt, es patriektu ellē ieraksta producentu (kas viņš lai arī nebūtu) un viņa vietā pieaicinātu kādu veci ar pieredzi darbā ar tādām grupām kā Judas Priest vai Black Sabbath. Treškārt, es pārrakstītu visu dziesmu tekstus, tā lai to tematika būtu sekss un vardarbība, jo metālam, progresīvs tas vai neprogresīvs, šāda tematika ir vislabāk piemērota. Visas dziesmas es ierakstītu par 30% lielākā tempā. Un beigās nosauktu šo albūmu par "Smell the glove". Un tad tas būtu viens no izcilākajiem albūmiem roka vēsturē un intervijā Rolling Stone es varētu atklāt, ka patiesībā es esmu libertisma sludinātājs.
2007-12-07
comments powered by Disqus