The Cup


Jāatzīst, ka es pat īsti nebiju cerējis, ka Butāna reiz varētu iekļūt to valstu sarakstā, filmu no kurām man būs izdevies noskatīties. Nezinu kā tev, bet man Butāna noteikti neasociējas ar spēcīgu kino industriju un tur nebūtu par ko brīnīties - "The Cup" faktiski arī bija pirmā šīs valsts kino filma (patlaban IMDb kategorijā "Nepālas filmas" to ir veselas trīs un visas tās ir režisējis Hensē Norbu).
Viens no interesantākajiem faktiem šīs filmas sakarā ir tas, ka tās režisors Norbu ir budistu lama, kas turklāt ir atzīts kā viena no Budisma apakšnovirzieniem dibinātāja reinkarnācija. Un šajā filmā arī kā aktieri piedalās vismaz divi lamas un arī jaunos mūkus-mācekļus atveido jauni mūki - mācekļi, nevis profesionāli aktieri. Tā ka savā ziņā varētu teikt, ka šī filma pat ir neoreālisma žanram piederīga (turklāt skaitās, ka tās notikumi balstīti uz reāliem faktiem). Filma stāsta par tibetiešu bēgļiem Indijā, kas klosterī apgūst budismu un kas paralēli nelegāli mēģina sekot Pasaules kausam futbolā (98.gada). Filmas galvenais varonis Orgjens ir sīks puišelis bez ģimenes, kas ir vienkārši traks futbola fanātiķis, kas pastāvīgi iekuļas dažādās ķibelēs tāpēc ka viņš neko neuztver sevišķi nopietni. Un savu futbola fanātismu viņš pielipina klostera biedriem, aicinot tos atbalstīt Franciju, kas ir vienīgā valsts, kas godīgi atbalsta tibetiešus (hmm - šķiet, ka es neko tamlīdzīgu nebiju dzirdējis). Klostera vadītājs vecais lama, protams, pat nezina, kas futbols tāds ir un kad viņš lūdz
savam palīgam viņam izskaidrot, kas tas ir, kā dēļ jaunie mūki tā aptrakuši, tas skaidro:
- "It`s two civilized nations fighting over a ball."
- "Is there violence involved in this fight?"
- "Yes, sometimes it can get a bit violent."
- "And what about sex?"
- "No, there`s no sex, don`t worry."
Patiešām šī filma ir īpatnēja ar to, kā tā spēj apvienot garīgumu, tibetiešu brīvības problēmas, Budisma pamatus un tik laicīgu lietu kā futbols, un būt vienlaikus izklaidējoša un nopietna (vairāk gan tomēr pirmā). Katrā ziņā es vismaz nevaru iedomāties filmu, ko būtu režisējis kristiešu, muslimu vai jūdaistu mācītājs, un kura būtu tik viegla un reliģijas jautājumiem pieietu bez muļķīga salkanuma un patosa. Bet tas jau laikam ir tāpēc ka budisms ir vairāk filozofija un mazāk reliģija.
2008-02-13
7.5
comments powered by Disqus