The Last Temptation
music — USA — 1994

7.7
Savā divdesmit pirmajā studijas albūmā šok-roka karalis Alice Cooper ir atteicies no vairāku iepriekšējo albūmu rotaļāšanās ar pūdeļroku un peņuroku, tā vietā pievēršoties savām iecienītajām sociālās netaisnības tēmām un apdziedot visu to, kas mūsdienu pasaulē viņam īsti simpātisks nešķiet (tam pašam viņš veltīja vēl vismaz divus sekojošos albūmus). Un jāatzīst, ka Kūpera sociālā kritika ir bez šaubām gudrāka, nekā tā ir, piemēram, Rodžeram Teiloram. Ko lai tu neteiktu par Elisu Kūperu, viņa skatuves tēlu, spēlēto mūziku un tā tālāk, bet viens viņš nav - un tas ir muļķis.
Iespējams, ka dziesmas "Lost in America" pirmais pants ir viens no ģeniālākajiem vienkāršajiem apliecinājumiem apburtajam lokam. Turklāt šī dziesma ir lieliska ar to, ka katra tās daļa piedāvā kaut ko savu (man, piemēram, ļoti patīk fragments pirms ģitārsolo: "I live at the 7/11, I`m tryin` to play this guitar, I`m playing Stairway to Heaven, Cos` heaven`s where you are."
Un kurš gan nevar novērtēt skaistumu lieliskajā "You`re My Temptation"? Kolosāls dīvains bekvokāls, superīgs piedziedājums, lielisks teksts, vienkārši klasiska dziesma.
Un kur tad vēl "Nothing`s Free", kurā Kūpera liriskais varonis noslēdz līgumu ar sātanu?
Nothing`s free
From the rules and laws of morality
Free to take your fill
Free from your own free will
Nothing`s free

Citas ieraksta dziesmas līdz šīm trim virsotnēm neaizsniedzas, bet arī to vidū ir pietiekami daudz interesantu skaņdarbu, kuru vidū kā parasti ir gan akustiskas balādes tādas kā "It`s Me" (kura gan kaut kāda iemesla dēļ ir ticamāka kā balādes viņa iepriekšējos albūmos), tipiskas Kūpera kompozīcijas kā "Cleansed by fire". Vispār varētu teikt, ka šis ieraksts ir par 50% vieglāks "Brutal Planet" (tematiski jau tas arī ir tam pietiekoši līdzīgs) - tāds smagais metāls ar popsīgu piesitienu, kas šajā ierakstā ir atradis pareizo balansu un rezultātā skan tieši tā, kā man to gribētos.
Vispār tas nu man ir jāatzīst un es neko nevaru padarīt - Kūpers ir viens no maniem iecienītākajiem mūziķiem un liela daļa viņa albūmu ir patiešām lieliski. Čūskas, giljotīnas, šovs utt. aizmirsīsies, bet mūzika paliks un uzskatīt Kūperu par vienkāršu rokmūzikas ākstu diez vai būtu tas prātīgākais darbs.
2008-02-20
comments powered by Disqus