Loves of a Blonde
Patiesību sakot, šo Miloša Formana jaunības dienu filmu biju jau vienreiz iepriekš skatījies, tajos laikos, kad apmeklēju čehu valodas nodarbības Latvijas Universitātē. Patiesību sakot, žēl, ka neko šīs valodas zināšanu uzlabošanai pēdējos gados darījis neesmu - pāris reizes it kā esmu bijis tuvu tam, lai saņemtos pašmācības ceļā pievērsties atkal čehu valodai, bet vienmēr citas manas intereses (vai arī vienkārši slinkums) ir guvušas virsroku. Tomēr es joprojām ceru, ka kādreiz es tomēr čehu valodai atkal kādu uzmanību veltīšu, jo cerēt, kā zināms, nav aizliegts (izņemot situācijas, ja par cerēšanu tev draud kriminālatbildība, bet tas ir ļoti retos un specifiskos gadījumos).
Vēlreiz atkārtojot frāzi "patiesību sakot", vērts atzīmēt, ka vairāk kā divus gadus man vajadzēja, lai saņemtos šo filmu atkal noskatīties, atkal jau apliecinot to, cik es esmu slinks - tā manā datorā bija nostāvējusi kopš 2005.gada novembra, un tikai tagad beidzot atlicināju 85 minūtes, kas nepieciešamas, lai "Kādas blondīnes mīlestību" varētu noskatīties.
Šī filma patiešām stāsta par kādu blondīni, kura strādā manufaktūrā (vai arī rūpnīcā, nav svarīgi) un kurai atgadās sakars ar pianistu no Prāgas. Filma žanriski ir klasificējama kā komēdija, lai arī 100% komiska tā nav, un situācija, kurā Andula iekuļas, nav gluži komiska (lai arī traģiska ne). Filma ir viegli uztverama, nekādu dziļo zemtekstu tajā nav, psiholoģiski nekādus atklājumus vai pētījumus Formans ar šo filmu arīdzan neveic, kā teikt tas ir tāds labas kvalitātes eiropiešu kino, kas droši vien pamatīgi ietekmējies no franču jaunā viļņa, bet nekas vairāk. Noteikti jāizceļ galvenās lomas ateidotāja Hana Breihova, kuras tēlojumam un viņai pašai arī piemīt tāds dīvains un mazliet neizskaidrojams čehu šarms. Skaista šī vārda tradicionālajā izpratnē viņa noteikti nav, bet var piekrist viņas mīļotā vīrieša izteiktajam apgalvojumam, ka viņa esot sieviete kā no Pikaso gleznas (kas gan nenozīmē, ka viņai būtu dažāda izmēra acis un viena no tām atrastos uz pleca). Man šādas filmas kopumā patīk, lai gan teikt, ka es to dēļ būtu stāvā sajūsmā, es arī nevarētu.
Vēlreiz atkārtojot frāzi "patiesību sakot", vērts atzīmēt, ka vairāk kā divus gadus man vajadzēja, lai saņemtos šo filmu atkal noskatīties, atkal jau apliecinot to, cik es esmu slinks - tā manā datorā bija nostāvējusi kopš 2005.gada novembra, un tikai tagad beidzot atlicināju 85 minūtes, kas nepieciešamas, lai "Kādas blondīnes mīlestību" varētu noskatīties.
Šī filma patiešām stāsta par kādu blondīni, kura strādā manufaktūrā (vai arī rūpnīcā, nav svarīgi) un kurai atgadās sakars ar pianistu no Prāgas. Filma žanriski ir klasificējama kā komēdija, lai arī 100% komiska tā nav, un situācija, kurā Andula iekuļas, nav gluži komiska (lai arī traģiska ne). Filma ir viegli uztverama, nekādu dziļo zemtekstu tajā nav, psiholoģiski nekādus atklājumus vai pētījumus Formans ar šo filmu arīdzan neveic, kā teikt tas ir tāds labas kvalitātes eiropiešu kino, kas droši vien pamatīgi ietekmējies no franču jaunā viļņa, bet nekas vairāk. Noteikti jāizceļ galvenās lomas ateidotāja Hana Breihova, kuras tēlojumam un viņai pašai arī piemīt tāds dīvains un mazliet neizskaidrojams čehu šarms. Skaista šī vārda tradicionālajā izpratnē viņa noteikti nav, bet var piekrist viņas mīļotā vīrieša izteiktajam apgalvojumam, ka viņa esot sieviete kā no Pikaso gleznas (kas gan nenozīmē, ka viņai būtu dažāda izmēra acis un viena no tām atrastos uz pleca). Man šādas filmas kopumā patīk, lai gan teikt, ka es to dēļ būtu stāvā sajūsmā, es arī nevarētu.
2008-03-03
comments powered by Disqus