Nueve Reinas
Manā kino projektā "Apceļo pasauli" šī filma pārstāv pēc skaita 40. apskatīto valsti - Argentīnu. Līdz šim man nav bijusi iespēja pašam pabūt Argentīnā, bet ar kino lentes starpniecību to tagad esmu izdarījis.
Ar ko tev asociējas Argentīna? Man - ar futbolu. Pārāk oriģināli tas, protams, nav, bet tā kā no turienes cēlies Djego Maradonna, to būtu grūti nepieminēt. Vēl viens Argentīnas dēls bija Če Gevara, kurš gan vairāk pazīstams kā Kubas revolucionārs. Tālāk nāk Eva Perona (un Huans Perons) un "Don`t Cry for Me, Argentina", lielais valsts bankrots pirms vairākiem gadiem, argentīniešu steiki, un tas laikam pagaidām arī viss, ko spēju iedomāties.
Droši vien arī tev pirmā lieta, kas ienāk prātā par Argentīnu, nebūs par blēžiem - tā sauktajiem "con artists", kas veikli aptin ap pirkstu jebkuru lētticīgu muļķi. Tādu kā tevi vai mani. Latvijā, cik pašam nācies saskarties, "con" meistari bieži nodarbojas ar naudas izmānīšanu saistībā ar mobilajiem telefoniem. Vairāki man zināmi cilvēki šādiem ļaudīm ir brīvprātīgi atdevuši savu telefona aparātu, es no viena šāda tipa nestrādājošu telefonu nopirku. Faktiski lētticīgs muļķis ir gandrīz jebkurš cilvēks, un es nedomāju, ka pastāv kāda universāla metode, kā vienmēr izvairīties no tikšanas apjātam.
Un šī filma faktiski arī ir par to, ka tu nekad nezini, kurš tevi mēģina piečakarēt un vai tu esi tas, kas kurš mēģina piekrāpt otru, vai otrs mēģina piekrāpt tevi. Visā filmas garumā tu kā skatītājs saproti, ka pilnīgi noteikti viens no diviem "nejauši" sapazinušamies vīriešiem - Huans vai Markoss - mēģina otru apčakarēt ilgā "scheme", bet saprast, kurš ir tas viltīgais, ir gandrīz neiespējami. Viņiem rodas iespēja tikt pie pamatīgākā ķēriena - pārdot par baigo naudu kādam ārzemju bagātniekam 9 viltotas pastmarkas - 9 karalienes, bet pie lielas naudas parasti bez sarežģījumiem tikt nevar, un šeit sarežģījumi klājas viens otram pa virsu kā traki. Protams, kad filmas beigās tu uzzini pēdējo risinājumu un viss kļūst skaidrs, neizbēgami tu sāc sev uzdot jautājumus - bet paga, kāpēc tad tur tas un tas notika tādā veidā, kā viņš varēja zināt, ka tas notiks tieši tā un ne savādāk, bet no tā nevar izvairīties - zināms ticamības trūkums ir katras filmas ar negaidītu pavērsienu sastāvdaļa, vai tas būtu "Matchstick men", "The usual suspects" vai kaut vai šī argentīniešu filma.
Varu teikt vienu - man filma patika, skatīties bija pietiekami interesanti, tiesa, jāsaka, ka "Matchstick men" lielais con bija mazāk jūtams visā filmas garumā kā šeit, bet tas lai nu paliek. Kā izklaides kino, šī filma nostrādāja ļoti labi, un vispār es esmu pārliecināts, ka Ridlijs Skots savu blēžu filmu ar Nikolasu Keidžu veidodams, vismaz kaut kādā mērā no šīs lentes bija iespaidojies. Lai gan, kā apskatījos Wikipedia, amerikāņi šai filmai rīmeiku bija uztaisījuši, bet tā bija cita filma - "Criminal". Kā gan savādāk - nevar taču Holivuda jebkurai puslīdz populārai ārzemju filmai neuztaisīt savu versiju. Protams, būtu jau forši, ja arī "Rīgas sargi" tiktu adaptēti :), bet šeit varu tev droši ieteikt - noskaties argentīniešu oriģinālu, tas ir pilnīgi pietiekami labs. Lai arī ne gluži Maradonnas līmenī.
Ar ko tev asociējas Argentīna? Man - ar futbolu. Pārāk oriģināli tas, protams, nav, bet tā kā no turienes cēlies Djego Maradonna, to būtu grūti nepieminēt. Vēl viens Argentīnas dēls bija Če Gevara, kurš gan vairāk pazīstams kā Kubas revolucionārs. Tālāk nāk Eva Perona (un Huans Perons) un "Don`t Cry for Me, Argentina", lielais valsts bankrots pirms vairākiem gadiem, argentīniešu steiki, un tas laikam pagaidām arī viss, ko spēju iedomāties.
Droši vien arī tev pirmā lieta, kas ienāk prātā par Argentīnu, nebūs par blēžiem - tā sauktajiem "con artists", kas veikli aptin ap pirkstu jebkuru lētticīgu muļķi. Tādu kā tevi vai mani. Latvijā, cik pašam nācies saskarties, "con" meistari bieži nodarbojas ar naudas izmānīšanu saistībā ar mobilajiem telefoniem. Vairāki man zināmi cilvēki šādiem ļaudīm ir brīvprātīgi atdevuši savu telefona aparātu, es no viena šāda tipa nestrādājošu telefonu nopirku. Faktiski lētticīgs muļķis ir gandrīz jebkurš cilvēks, un es nedomāju, ka pastāv kāda universāla metode, kā vienmēr izvairīties no tikšanas apjātam.
Un šī filma faktiski arī ir par to, ka tu nekad nezini, kurš tevi mēģina piečakarēt un vai tu esi tas, kas kurš mēģina piekrāpt otru, vai otrs mēģina piekrāpt tevi. Visā filmas garumā tu kā skatītājs saproti, ka pilnīgi noteikti viens no diviem "nejauši" sapazinušamies vīriešiem - Huans vai Markoss - mēģina otru apčakarēt ilgā "scheme", bet saprast, kurš ir tas viltīgais, ir gandrīz neiespējami. Viņiem rodas iespēja tikt pie pamatīgākā ķēriena - pārdot par baigo naudu kādam ārzemju bagātniekam 9 viltotas pastmarkas - 9 karalienes, bet pie lielas naudas parasti bez sarežģījumiem tikt nevar, un šeit sarežģījumi klājas viens otram pa virsu kā traki. Protams, kad filmas beigās tu uzzini pēdējo risinājumu un viss kļūst skaidrs, neizbēgami tu sāc sev uzdot jautājumus - bet paga, kāpēc tad tur tas un tas notika tādā veidā, kā viņš varēja zināt, ka tas notiks tieši tā un ne savādāk, bet no tā nevar izvairīties - zināms ticamības trūkums ir katras filmas ar negaidītu pavērsienu sastāvdaļa, vai tas būtu "Matchstick men", "The usual suspects" vai kaut vai šī argentīniešu filma.
Varu teikt vienu - man filma patika, skatīties bija pietiekami interesanti, tiesa, jāsaka, ka "Matchstick men" lielais con bija mazāk jūtams visā filmas garumā kā šeit, bet tas lai nu paliek. Kā izklaides kino, šī filma nostrādāja ļoti labi, un vispār es esmu pārliecināts, ka Ridlijs Skots savu blēžu filmu ar Nikolasu Keidžu veidodams, vismaz kaut kādā mērā no šīs lentes bija iespaidojies. Lai gan, kā apskatījos Wikipedia, amerikāņi šai filmai rīmeiku bija uztaisījuši, bet tā bija cita filma - "Criminal". Kā gan savādāk - nevar taču Holivuda jebkurai puslīdz populārai ārzemju filmai neuztaisīt savu versiju. Protams, būtu jau forši, ja arī "Rīgas sargi" tiktu adaptēti :), bet šeit varu tev droši ieteikt - noskaties argentīniešu oriģinālu, tas ir pilnīgi pietiekami labs. Lai arī ne gluži Maradonnas līmenī.
2008-03-12
comments powered by Disqus