Dude, Where`s My Country?

Jau pirms kāda laiciņa bibliotēkas plauktā ievēroju Maikla Mūra "Vecīt, kas notiek ar manu valsti?". Lai arī savā ziņā es esmu mūr-ists, tomēr zināmas bažas par to, cik augstvērtīga lasāmviela varētu būt viņa pārdomas par štatos notiekošo, man bija. Es domāju, ka pat vairums izteiktu Mūra fanu atzīst, ka gluži objektīvs viņa skatījums uz situāciju lielākoties nav un ka viņa tā sauktās dokumentālās filmas tomēr ir vairāk vai mazāk propagandiskas. Tādā ziņā, ka pirms filmas veidošanas Mūrs jau iepriekš zina, ko viņš ar šo filmu pateiks un kāda veida materiālus izmantos. Taču tā diemžēl vispār ir "dokumentālā" politiskā kino tedence, ka uz jebkuru situāciju tas parasti skatās no vienas noteiktas puses, nevis mēģina saprast visu pušu viedokli.
Labi, bet šī ir grāmata un nevis filma. Faktiski gan grāmatas saturs ir ļoti līdzīgs Mūra filmai "Fahrenheit 9/11" - fakti un situācijas tur aprakstīti tiek tie paši. Bet - un to man nākas atzīt - rakstiskā formā Mūrs no vienkārša pushistēriska patukla tipa pārvēršas par ļoti labu satīriķi. Varētu pat teikt, ka jūtama Vonnegūta skola (lai arī, protams, Vonnegūts - tā ir pilnīgi cita līga nekā Mūrs). Kādi ir šīs grāmatas galvenie postulāti? Pirmkārt, ka karš pret teroru nav nekāds karš pret teroru, bet gan faktiski - karš pret ASV pilsoņu brīvībām, kas noteiktas valsts konstitūcijā. Otrkārt, ka Bušam un viņa sekotājiem absolūti nerūpēja noskaidrot, kas un kāpēc veica 11.septembra pasākumus, bet gan viņu pamatdoma bija iespējami ātrāk iekarot Irāku (kurai gan, protams, ar 9/11 nekāda sakara nebija). Treškārt, liels uzsvars grāmatā likts uz to, kādā veidā lielās korporācijas ņem priekšā vienkāršo pilsoni. Proti, izmantojot interesantu politiku dzīvības apdrošināšanā (ka darbinieka nāves gadījumā kompensāciju saņem viņa bijusī darbavieta, nevis viņa tuvinieki), aicinot cilvēkus iesaistīties akciju tirgū un nobankrotēt tajā (liela daļa Enron akciju piederēja kompānijas darbiniekiem) un citos līdzīgos veidu. Ceturtkārt, sava artava tiek arī masu medijiem ar lielisko Fox network priekšgalā.
Protams, es nespēju pret Mūra argumentiem būt pilnīgi nekritisks - tomēr jāatzīst, ka par spīti visiem trūkumiem viņa viedoklis man šķiet simpātisks un pieņemams (lai arī varbūt ne gluži par 100%). Un galvenokārt viena iemesla dēļ - viņš vismaz atzīst, ka demokrātu partija tāpat ir viens stulbs veidojums, tikai nedaudz labāks par republikāņiem, nevis rāda demokrātus kā ideālus atšķirībā no nekam nederīgajiem republikāņiem.
Kas attiecas uz grāmatu - asprātīgi uzrakstīta, viegli lasāma, manam liberālajam prātam viegli pieņemama.
2008-03-17
7.5
comments powered by Disqus