Kazhes pierakstu burtnīca

"Perfect Strangers" ir ieraksts, kas iezīmēja "oriģinālā" (t.i. - MKII) sastāva "Deep Purple" apvienošanos astoņdesmito gadu vidū. Šādas grupu apvienošanās, protams, ir prognozējamas un ne velti Deep Purple ir viena no grupām ar vislielāko kadru mainību - vienmēr pienāk situācija, kad kādam tās dalībniekam šķiet, ka nu viņam naudas beidzot ir pietiekami un viņš var DP atmest ar roku, bet tad piķis izbeidzas un nākas vien atkal apvienoties. Droši vien tagad vienīgi Blekmora atgriešanās grupā ir praktiski nereāla, jo (vismaz manuprāt) "Blackmore`s Night" viņam ienes ne sliktāku naudiņu kā varētu dot koncertēšana ar vecajiem čomakiem.

Katrā ziņā "Perfect Strangers" kā atgriešanās ieraksts no vienas puses ir tīri ok, bet no otras - ar neko sevišķu tas jau pastāvošo grupas mantojumu nebagātina. Tomēr DP ir diezgan izteikta grupa, kas sākot ar apmēram 70to gadu vidu neko diži jaunu radīt tā arī nespēja, līdz ar to tur pat nebūtu par ko brīnīties. Šajā konkrētajā ierakstā ir divas dziesmas, kuras es uzskatu par saglabāšanas vērtām - titulkompozīcija "Perfect Strangers", kas neapšaubāmi ir šī albuma labākā dziesma. Vēl ok ir "Knocking on your back door", kas gan ļoti izteikti izklausās pēc kaut kur nospertas vecākās DP dziesmas, bet pret to man nav iebildumu. Viss pārējais ir diezgan bezkrāsains astoņdesmito gadu smagais roks, ko par saistošāku nedara arī tas, ka Blekmors šeit spēlē stipri vienveidīgus un atmiņā nepaliekošus soliņus, bet Gilana balss labākajā gadījumā ir bālas atmiņas par īsto Gilana balsi. Ja nu tev pēkšņi sagribas paklausīties, kā izklausās savulaik izcila grupa, kas apvienojusies, lai nokāstu kādu naudu, tad šis būs tev piemērots ieraksts. Bet saprātīgā politika ir pieņemt, ka Deep Purple izjuka līdz ar pirmo Gilana aiziešanu vēl 1973. (vai ceturtajā?) gadā un vēlākie ieraksti ir tikai Deep Purple atdarinātāju darba augļi.