Kazhes pierakstu burtnīca

Kad Ēriks Kleptons aizgāja no "Yardbirds" un izveidoja "Cream" kopā ar bijušajiem "Graham Bond Organisation" dalībniekiem Džindžeru Beikeru un Džeku Brūsu, radās pirmā rokgrupa, kuru patiešām varēja saukt par "supergrupu" - tādu, kurā ne tikai katrs dalībnieks bija viens no izcilākajiem sava instrumenta meistariem visā rokmūzikas pasaulē, bet vienlaikus katrs no viņiem jau iepriekš bija populāri savu iepriekšējo grupu sastāvos (lai arī Kleptons, kā es nojaušu, leģendārs ģitārists bija jau gandrīz kopš dzimšanas).

Tā kā "Fresh Cream" iznāca 1966.gadā, vēl pirms puslīdz smagas mūzikas kā tādas parādīšanās (ja neskaita varbūt kaut kādus Troggs un The Who, kuri tomēr bija salīdzinoši miermīlīgi - pēc vēlāko dienu standartiem vismaz), tad nav arī īpaši jābrīnās, ka "Fresh Cream" faktiski ir diezgan popsīgs (vismaz noteikti par kārtu popsīgāks kā gadu vēlāk iznākušais "Disraeli Gears"). Pazīstamākā ieraksta dziesma ir to ievadošā "I feel free" - manuprāt, viena no veiksmīgākajām savas tematikas dziesmām. Bet te ir arī citas klasisku statusu ieguvušas kompozīcijas - kaut vai lieliskais (un iespējams - pirmais rokmūzikas vēsturē studijas albumu ietvaros) Beikera bungu solo "Toad", popsīgā "Sweet Wine", lielisks "Rollin` and Tumblin`" kavers, diezgan smagais "N.S.U." un relaksēti blūzīgais "Sleepy Time Time". Protams, tas nav tik labs ieraksts kā grupas otrais studijas albums, bet arī Fresh Cream vajadzētu atrasties katra kaut puslīdz nopietna rokmūzikas fana kolekcijā.