Kazhes pierakstu burtnīca

Atbilstoši Rolling Stone, AMG un Robertam Kristgau "Dookie" ir tik labs ieraksts, cik vien labs pankroks deviņdesmito gadu vidū vispār spēja būt. Ja tā patiešām ir, tad jāatzīst, ka pankmūzika šajā laikā atradās stipri vien dziļā bedrē. Nē, es nesaku neko sliktu par Green Day, kā nekā viņi savulaik man pat bija gandrīz vai elki, bet sevišķi labi viņi nekad nav bijuši un galvenais - viņi nekad nav bijuši kaut nedaudz daudzveidīgi un viņu visas dziesmas visos laikos ir izklausījušās šausmīgi līdzīgas viena otrai. Bilijs Džo (šīs grupas līderis) vienmēr ir bijis tāds nedaudz gaudulīgs panks (vārds "whine" viņu dziesmu tekstos parādās stipri bieži) un patiesībā es domāju, ka viņi diez vai būtu kļuvuši par tādu leģendāru grupu, ja ne vien "Basket Case". Protams, viņu pazīstamākā dziesma vispār nav pankmūzikai piederīga un drīzāk ir klasificējama kā tīrs poproks, taču labs poproks un vismaz pirmās trīsdesmit šīs dziesmas sekundes neizklausās pēc visa cita, ko šī grupa radījusi, un tās piedziedājums ir tiešām labs. Patiesībā tīri labs ir arī otrs šī ieraksta hits - "When I come around" (kas gan ir daudz tipiskāka šīs grupas dziesma). Vēl var izcelt "Welcome to Paradise", kura gan ir izvilkta no kāda no vecākajiem šīs grupas ierakstiem un ierakstīta par jaunu.

Kur ir šīs grupas plusi? Tās dziesmas ir pietiekami skanīgas un tā nav tāda pankmūzika, kas tavu vecmāmiņu iedzītu kapā (ja, protams, tas mērķis nav iedzīt vecmāmiņu kapā). Un kādi ir tās mīnusi? Tā ir tāda pankmūzika, kas pasauli neizmainīs, tāda, kas patiesībā nav nekāds īsts pankroks, bet gan diezgan izteikts MTV produkts ar ļoti pieradinātu skanējumu un nelielu interesantu melodiju daudzumu. Protams, deviņdesmito gadu meinstrīm pankroka kontekstā tas ir tīri normāls ieraksts, bet globāli - ne visai.