Kazhes pierakstu burtnīca

Grupas "Soft Machine" piektais studijas ieraksts pabeidza tās pāreju no rokgrupas uz džeza grupu, proti, tā gadījumā pat par "fusion" runāt nav iespējams - tas ir tīrākais brīvās formas džezs. Un nebūtu jau par ko brīnīties - tā kā pirms šī ieraksta tapšanas no Soft Machine bija aizgājis tās vienīgais dalībnieks, kas pretendēja uz vokālista statusu, proti, Roberts Vaiets, jo viņam ne pārāk tuvas bija grupas džeziskās tendences, tad Fifth tapšanā Maiku Retledžu un kompāniju nekas vairs neatturēja pārvērsties par pilntiesīgu džeza grupu.

Līdz ar to šī ieraksta gadījumā ir jau pagrūti runāt par tādām lietām kā dziesmas, jo tas ir džezs... Te varbūt var runāt par tēmām, bet pat par tām tikai ļoti nosacīti, jo, kā jau minēts, tas ir brīvās formas džezs, kas tevi kuru katru brīdi var aizvest jebkura iespējamā virzienā. Starp citu, arī pašiem Soft Machine dalībniekiem vienā brīdī radās sajūta, ka viņi ir kļuvuši pārāk brīvi savā formā, un tāpēc no grupas tika izslēgts bundzinieks Fils Hovards, aizstājot viņu ar Džonu Māršalu. Es gan neteiktu, ka līdz ar to viņu skanējums būtu kaut kādā nopietnā mērā mainījies, bet kas nu lai to zina. Starp citu, Māršals šajā ierakstā parūpējas par vienu no labākajiem gabaliem - mazāk kā divas minūtes ilgo bungu solo, kas nosaukts par "LBO".

Kur ir šī ieraksta galvenais mīnuss? Pamatā tajā, ka pasaulē nekad nav trūcis labāku džeza mūziķu par Soft Machine. Jā, ļoti jauki, ka šie puiši māk spēlēt džezu, bet līdz īstajiem džeza guru viņiem ir stipri patālu un līdz ar to viņu gadījumā maksimums par ko var runāt ir - gana labs kādreizējas rokgrupas ieraksts, mēģinot spēlēt džezu (vienīgais skaņdarbs, kas šajā albumā vismaz attālināti līdzinās progrokam, ir "Pigling Bland"), nav slikti, bet nav arī nekas īpaši atmiņā paliekošs.