Smart People
Šo filmu sanāca, ka noskatījos pavisam neplānojot. Proti, piektdienas vakarā jau citur pieminēto problēmu ar MacBook dēļ nonācām vakarā pie Rustānovičiem, kur filmas pirmās 15-20 minūtes es īsti neredzēju, jo darbojos ap termināli, bet tālāk redzēju, tā ka vismaz kaut kāds priekšstats par šo filmu man izveidojās. Un šis priekšstats man bija vismaz nedaudz atšķirīgs no tā, kāds tas radās Kārlim, kas filmas laikā aizmiga. Vai tas būtu kvalitātes rādītājs - par to nespriedīšu, bet tā nu bija.
Filma stāsta par kādu augstskolas pasniedzēju, kuram ir vienmēr bijis stipri nospļauties par viņa studentiem un kurš ir gandrīz unikāli kaitinošs un mizantropisks. Viņu atveido Deniss Kveids. Viņam ir brālis, kurš gan patiesībā nav nekāds brālis, jo ticis adoptēts, šim brālim nav pastāvīga darba un dzīvē nav sevišķas kārtības, un ir muļķīga paskata ūsas, bet viņš ir diezgan jautrs tipāžs. Ir galvenajam varonim arī meita. Viņa ir ļoti gudra un asprātīga un apsēsta ar palīdzēšanu tēva karjerai, tādā mērā, ka savas dzīves viņai nemaz nav. Toties viņu atveido Elena Peidža, vislabāk zināma kā Juno. Un vēl viņam ir kāda bijusī studente, kas tagad kļuvusi par ārsti, kura joprojām kaut kādā (mazohistiskā) veidā savā bijušajā pasniedzējā ir iemīlējusies. Kāpēc mazohistiskā? Tāpēc ka viņš nav nedz pievilcīgs, nedz interesants, nedz patīkams, bet gan viens no tiem cilvēkiem, ko ikviens labprātāk redz ejam nekā nākam - īsi sakot, suņanagla uz dibena. Taču patiesībā man drīzāk žēl ir Kveida un nevis šīs sievietes. Un zini kāpēc tā? Šo sievieti atveido Sāra Džesika Pārkere, jā - tā pati, kas Kerija no "Seksa un Lielpilsētas". Es nevēlos būt ļauns, nevēlos būt nedraudzīgs - bet viņas vieta ir seriālos un nevis kino. Viņa mani kaitina, tā kā dažus kaitina Stīvs Kerels, Nikolass Keidžs vai Vils Smits, un pie labākās gribas es nevaru ar sevišķu prieku uz viņu skatīties.
Jā, kas attiecas uz "Smart People", tā ir diezgan tipiska indie romantiskā komēdija, kurā ir šādi tādi asprātīgi dialogi, stipri dīvains filmas plūdums un citas šādu filmu iezīmes. Ne pats labākais indie piemērs un ne pats sliktākais.
Filma stāsta par kādu augstskolas pasniedzēju, kuram ir vienmēr bijis stipri nospļauties par viņa studentiem un kurš ir gandrīz unikāli kaitinošs un mizantropisks. Viņu atveido Deniss Kveids. Viņam ir brālis, kurš gan patiesībā nav nekāds brālis, jo ticis adoptēts, šim brālim nav pastāvīga darba un dzīvē nav sevišķas kārtības, un ir muļķīga paskata ūsas, bet viņš ir diezgan jautrs tipāžs. Ir galvenajam varonim arī meita. Viņa ir ļoti gudra un asprātīga un apsēsta ar palīdzēšanu tēva karjerai, tādā mērā, ka savas dzīves viņai nemaz nav. Toties viņu atveido Elena Peidža, vislabāk zināma kā Juno. Un vēl viņam ir kāda bijusī studente, kas tagad kļuvusi par ārsti, kura joprojām kaut kādā (mazohistiskā) veidā savā bijušajā pasniedzējā ir iemīlējusies. Kāpēc mazohistiskā? Tāpēc ka viņš nav nedz pievilcīgs, nedz interesants, nedz patīkams, bet gan viens no tiem cilvēkiem, ko ikviens labprātāk redz ejam nekā nākam - īsi sakot, suņanagla uz dibena. Taču patiesībā man drīzāk žēl ir Kveida un nevis šīs sievietes. Un zini kāpēc tā? Šo sievieti atveido Sāra Džesika Pārkere, jā - tā pati, kas Kerija no "Seksa un Lielpilsētas". Es nevēlos būt ļauns, nevēlos būt nedraudzīgs - bet viņas vieta ir seriālos un nevis kino. Viņa mani kaitina, tā kā dažus kaitina Stīvs Kerels, Nikolass Keidžs vai Vils Smits, un pie labākās gribas es nevaru ar sevišķu prieku uz viņu skatīties.
Jā, kas attiecas uz "Smart People", tā ir diezgan tipiska indie romantiskā komēdija, kurā ir šādi tādi asprātīgi dialogi, stipri dīvains filmas plūdums un citas šādu filmu iezīmes. Ne pats labākais indie piemērs un ne pats sliktākais.
2008-09-19
comments powered by Disqus