Kazhes pierakstu burtnīca

Interesanti, kāda nez varētu būt bijusi mana motivācija, lejuplādējot kanādiešu folkmūzikas dueta "Ian & Sylvia" debijas ierakstu, kas tapis tālajā 1964.gadā? Vai tiešām es savā mūzikas "vēsturē" būtu palaidis garām to fāzi, kad aizrāvos ar folkmūziku? Cik dīvaini tas lai arī nebūtu, bet šādu aizraušanos es nekādi atcerēties nespēju. Līdz ar to man ir patiešām grūti noskaidrot, kāpēc es varētu būt vēlējies iepazīt šī pāra radīto mūziku. Viens variants būtu, ka šis ieraksts ietilpa mana tēva lenšu kolekcijā, lai gan es neatceros tādu tur redzējis. Otrs variants - ka man vienkārši gribējās iegūt savā krājumā vairāk ierakstus no sešdesmito gadu pirmās puses (tas šķiet pat ticamāks).

Ījans un Silvija nebija nekāds satriecoši unikāls folkmūzikas duets - viņi bija visparastākie vīrs un sieva, kas izpildīja tradicionāli aranžētas tradicionālas dziesmas, kas lielā mērā bija veltītas reliģiskai tematikai un kas minimāli ietekmēja divdesmitā gadsimta popmūzikas pasauli. Lai arī neko savādāku gaidīt arī nevarēja no kanādiešiem - viņi taču pārtiek no aļņu gaļas un cauru dienu dzenā ripu, turklāt visi stājas viendzimuma dzimumsakaros. Labi, neizdevies joks, bet nevaru taču es par folkmūziku rakstīt bez jēlībām. Vakar ar Lienču gandrīz noskatījāmies "2 girls 1 cup", bet tomēr nobijāmies, tā vietā noklausoties šim video veltītu Jon Lajoie dziesmu. Starp citu, viņš arī ir kanādietis.

Kas attiecas uz "Four Strong Winds" - kā folkmūzikas albums tas ir labs, tur nav vārdam vietas. Nekādu atklāsmju, nekādu sensāciju, stipri novecojis skanējums un naftalīna smaka stipri spēcīga, bet vai tas būtu slikti? Tituldziesma ir skaista, cik sena tā lai arī nešķistu. Ka man kaut kas cits būtu sevišķi iekritis sirdī, es laikam gan neteiktu, jo šis nav no tiem ierakstiem, kur būtu kādi pārākie grāvēji iekšā līdzās mēsliem. Tas ir viendabīgs un nepavisam ne satriecošs, bet man reizēm ir tāds noskaņojums, ka es varu kaut ko tādu klausīties ja ne ar sajūsmu, tad bez vilšanās un pārdzīvojumiem.