Monopols

2008-11-05

Monopols ir pasaulē vispopulārākā (ilgtermiņā) galda spēle, ko atbilstoši Wikipēdijai spēlē... sasodīti daudz cilvēku.

Kā tai ir izdevies par tādu kļūt?
1) tā ir vienkārša;
2) tā tika radīta ļoti sen, kad galda spēļu bija vēl maz.
No kaut cik nopietnajām galda spēlēm (ja par tādām neuzskatīt "Cirku" un "Riču-raču", par kuriem es šeit droši vien tomēr nerakstīšu), tā bija pirmā galda spēle, ko redzēju citus (savu brāli un māsu un kaut kādus viņu draugus) spēlējam. Tolaik man monopols šķita kaut kas nereāli stilīgs, un vispār līdz kādam 12 gadu vecumam dažādas šīs spēles variācijas esmu daudz spēlējis (un izgatavojis neskaitāmas monopola replikas - pirmo mājās ar mammu, vēl vairākas pie Bū Saulkrastos). Man ir bijušas dažādas šīs spēles versijas un kopumā to droši vien esmu spēlējis vairāk kā 100 reizes. Patlaban nepavisam neesmu šīs spēles fans.
Kādi ir Monopola galvenie trūkumi?
1. Tas ir šausmīgi lineārs un variantu ziņā ierobežots - faktiski tev kā spēlētājam ir maz iespēju pieņemt lēmumu.
2. Lēmumus tavā vietā pieņem gadījums, kauliņiem krītot. Cik labs lai tu arī nebūtu spēlētājs, tev nav iespēju vinnēt, ja tev neveicas.
Pamata problēmas tātad ir tajā, ka labs spēlētājs Monopolā no slikta spēlētāja ne ar ko neatšķiras. Tu vari būt analītiskās domas ģēnijs (es tāds noteikti neesmu), bet tas tev šajā spēlē nedos nekādu handikapu attiecībā pret desmit gadus vecu bērnu.
Ok, varbūt nelielu handikapu tomēr dos, bet tas vēl ir zem jautājuma.
Tomēr ja nu to šajā lapā esi nonācis, meklējot padomus, kā pareizi spēlēt monopolu (noteikumus neatstāstīšu, tos tu vari pajautāt praktiski jebkuram sev pazīstamam cilvēkam), tad tos šeit uzskaitīšu:
1) ja tas ir iespējams, centies iegūt monopolu oranžajā sektorā - tas ir visizdevīgākais spēlē - gan no cenu viedokļa, gan no iespējamā šo īpašumu apmeklējumu biežuma viedokļa;
2) ja tu ar kādu pretspēlētāju veic apmaiņu ar īpašumiem ar mērķi jums abiem tikt pie monopola, parūpējies par to, lai viņam nebūtu iespējas šo īpašumu apbūvēt.
3) nekad neveic apmaiņu, kuras rezultātā tavs pretspēlētājs tiek pie monopola, bet tu - nē. Ja jūs abi tiekat pie monopoliem, padomā, kurš no jums ir lielāks ieguvējs;
4) ja esi ticis pie monopola - riskē! ieķīlā visu, ko vari, un uzcel mājas par šo naudu, cik tik vari (pataupi naudu tikai tādā daudzumā, lai varētu veikt pāris standarta maksājumus). Ja tev veicas, tu ātri vien vinnēsi. Ja nē - tāpat zaudēsi, bet vismaz šādā veidā tas būs ātri;
5) cel mājas, kad vairāk pretspēlētāju atrodas pozīcijās, lai varētu tajās ātri iekāpt.

Jā - spēles vēsture - tā ir izgudrota pirms apmēram 100 gadiem, un tās rašanās apstākļi nav 100% skaidri. Spēli var spēlēt, manuprāt, līdz 6 cilvēkiem, optimālais skaits ir sākot ar 3. Jo vairāk cilvēku, jo neizbēgamāka ir īpašumu apmaiņa.

Mūsdienās, kad pieejamo galda spēļu klāsts ir unikāli plašs, monopolu pilnīgi noteikti nevaru rekomendēt. Ja nu vienīgi kā pirmo galda spēli, ko tev nākas spēlēt. Ar to ir kā ar agrīno rokenrolu - savs fun līmenis tur, protams, ir un tam laikam tas bija īsts wow!, bet tagad... nekāda wow! šajā spēlē sen vairs nav. "Jaunais monopols", proti - Katanas ieceļotāji - ir daudz saistošāka spēle.

Vērtējums: bez vērtējuma, jo tas tomēr ir monopols.