Kazhes pierakstu burtnīca

"Snatch" es iepriekšējo reizi skatījos kaut kad aptuveni tajā pat laikā, kad iepriekšējo reizi skatījos "Lock, Stock etc." - proti, stipri sen. Un kā jau tas parasti ir ar filmām, kuras sen neesi redzējis, atkārtoti to skatoties bija jāatbild uz principiālo jautājumu - vai maģija ir joprojām turpat, kur tā bija iepriekš. Un atbilde šoreiz ir pozitīva - jā, "Snatch" joprojām bija tikpat vardarbīgi smieklīgs, kāds tas bija pirms sešiem vai septiņiem gadiem. Un tas mani ļoti iepriecināja.

Atstāstīt šīs filmas sižetu varētu būt diezgan problemātiski (ja vēlas ieslīgt detaļās), tāpēc es būšu virspusīgs, cik vien iespējams. Tātad - ir dimants, liels dimants. To viens tips nozaga no ebreju juvelieriem. Un tagad dažādi tipi mēģina to iegūt savā īpašumā. To vidū ir gan krievi, gan naturālie angļi, gan melnie, gan visādi citi personāži. Un vēl filmā piedalās Brets Pits, kas atveido traku kauslīgu pikey (kaut kas līdzīgs čigānam, bet ne obligāti tieši čigāns). Jā, bija smieklīgi un šīs filmas dialogi joprojām crack me up. Protams, nekādas dziļākas (vai pat seklākas) domas šajā filmā nav - tas viss ir totāls mindless fun, bet sasodīti smieklīgs mindless fun at that. Un tāpēc man tā patīk. Es varbūt neizsakos pietiekoši inteliģenti un sakarīgi, bet tāds nu es esmu, ka man patīk šāda stila komēdijas un ka "Snatch" laikā es smējos ļoti, ļoti daudz (lai arī ne skaļi, jo es reti kad smejos skaļi, esmu pārāk intraverts tādām izdarībām).