Kazhes pierakstu burtnīca

Jo dziļāk Ļeņingradā, jo vairāk rupjību. Šī frāze gan varbūt nav tik ļoti precīza, jo Šnurs un kompānija jau ap 2000.gadu nostabilizēja, cik daudz trīsstāvīgo vārdu būtu nepieciešams izmantot katrā viņu ierakstā, un "21.gadsimta pirāti" nav nedz sevišķi rupjāks, nedz sevišķi mazāk rupjš kā citi viņu veikumi.

Ja iepriekšējos divos viņu ierakstos (abus tos klausījos pagājušonedēļ) neviena dziesma man nebija pazīstama, tad šeit tādas ir veselas divas - "WWW" un "Mņe bi v ņebo". Tās arī ir labākās dziesmas šajā ierakstā. Pirmajai gan, protams, ir kļūda web adreses nosaukšanā - "www ļeņingrad www tochka ru" būtu jāatšifrē kā wwwleningradwww.ru, lai gan loģiski ka šādā adresē grupas saitu meklēt nebūtu loģiski. Tīri kā dziesma gan tā ir ok. Un tomēr manā uztverē daudz labāka ir otra zināmā šī ieraksta dziesma - "Mņe bi v ņebo", ko atminos esam dzirdējis kādā krievu filmā. Es, protams, neesmu īpaši saistīts ar alkohola (un vēl jo vairāk - narkotiku) patērēšanu, taču mani šī dziesma uzrunā, un man tā patīk, un tur neko nevaru padarīt.

Citādi šis ieraksts ir tipiski ļeņingradisks - videi draudzīgs (bet tekstuāli ļoti nedraudzīgs) ska par seksu, alkoholu, narkotikām un rokenrolu. Visvairāk gan ir pirmo divu. "Bļaģi" ir diezgan atklāts Boba Mārleja plaģiāts. "Kamon evribaģi" tikām ir izteikti līdzīgs Kusturicas un nesmēķētāju orķestra veikumiem. Šoka faktors diezgan ātri noplok (mani jau vispār šokēt ir pagrūti), un visai ātri kļūst skaidrs, ka neko īpaši citu Ļeņingrad nevar piedāvāt, un par spīti pāris šī ieraksta virsotnēm man joprojām iecienītākais grupas albums paliek "Puļa".