The Rising
Ar "The Rising" Brūss Springstīns atbildēja uz 11.septembra teroraktiem. Es, protams, neesmu iedziļinājies šajā situācijā, bet mana hipotēze ir tāda, ka Boss par šī "pasākuma" vaininiekiem uzskatīja sliktos puišus no islāma zemēm un nevis ASV valdību. Taču tas ir gluži attaisnojami, jo filma "Zeitgeist" tolaik vēl nebija iznākusi un līdz ar to Bosam vēl nebija iespējas uzzināt, ka visu pasaulē inscinē žīdu-masonu sazvērestība ar mērķi pārvaldīt pasauli vēl vairāk nekā tā to pārvalda patlaban. Vai iepriekšējos teikumus vajadzētu uztvert ar sarkasmu vai arī nopietni, es pats īsti neņemos teikt.
Faktiski mani nekad Springstīns nav sevišķi interesējis, un lai arī "The Rising" kādreiz (cik atceros) man patika diezgan labi, arī ar šo albumu viņš nav mani padarījis par savu radikālu fanu. Kas ir raksturīgs šim ierakstam, ir tas, ka visas tā dziesmas kopumā ir labas - vai tās būtu tādas kā zināmākās "Lonesome Day", "My City of Ruins", "The Rising", "Further on (up the road)" vai mazāku ievērību guvušas - "Waitin` on a sunny day", "You`re Missing" vai "Into the fire". Taču - es nespēju par to sajūsmināties. Jā, Springstīna apvienošanās ar E-street Band viņam noteikti nāca par labu, jā - šeit ir gan lipīgas melodijas, gan spēcīgi teksti, gan pilnvērtīgi aranžējumi. Jā, Bosa balss joprojām ir līmenī. Un es pat tiešām ticu, ka viņš no sirds dzied visu to, ko viņš dzied, un tas viss ir ļoti skaisti. Taču kaut kāda iemesla dēļ klusā vakarā es šo ierakstu neklausītos, es jūtu, ka tajā it kā viss ir labs, ka tam pēc idejas vajadzētu man ļoti labi patikt, bet - tas mani atstāj vēsu. Un es varu izstiepties un saliekties (vai jebkādā citā veidā locīties), bet es nevaru to klausīties dienu no dienas, kā es to darītu ar ierakstiem, par ko tiešām esmu sajūsmā.
Faktiski mani nekad Springstīns nav sevišķi interesējis, un lai arī "The Rising" kādreiz (cik atceros) man patika diezgan labi, arī ar šo albumu viņš nav mani padarījis par savu radikālu fanu. Kas ir raksturīgs šim ierakstam, ir tas, ka visas tā dziesmas kopumā ir labas - vai tās būtu tādas kā zināmākās "Lonesome Day", "My City of Ruins", "The Rising", "Further on (up the road)" vai mazāku ievērību guvušas - "Waitin` on a sunny day", "You`re Missing" vai "Into the fire". Taču - es nespēju par to sajūsmināties. Jā, Springstīna apvienošanās ar E-street Band viņam noteikti nāca par labu, jā - šeit ir gan lipīgas melodijas, gan spēcīgi teksti, gan pilnvērtīgi aranžējumi. Jā, Bosa balss joprojām ir līmenī. Un es pat tiešām ticu, ka viņš no sirds dzied visu to, ko viņš dzied, un tas viss ir ļoti skaisti. Taču kaut kāda iemesla dēļ klusā vakarā es šo ierakstu neklausītos, es jūtu, ka tajā it kā viss ir labs, ka tam pēc idejas vajadzētu man ļoti labi patikt, bet - tas mani atstāj vēsu. Un es varu izstiepties un saliekties (vai jebkādā citā veidā locīties), bet es nevaru to klausīties dienu no dienas, kā es to darītu ar ierakstiem, par ko tiešām esmu sajūsmā.
2008-12-15
comments powered by Disqus