Caylus

2008-12-22

Caylus līdzās "Puerto Rico" un "Agricola" ir viena no pēdējo gadu populārākajām galda spēlēm. Mēs gan patiesībā to kārtīgi esam spēlējuši tikai divas reizes, turklāt vienu no tām - pārāk īsā variantā, bet otro - pārāk garā. Taču savs priekšstats par šo spēli man tomēr ir radies, un tagad mēģināšu tajā padalīties.
http://z.about.com/d/boardgames/1/0/a/d/gencon_037.jpg
Spēlētāju skaits: 2-5
Spēles laiks: diezgan ilgs, varētu būt 3-4 stundas (aprakstā gan norādīts 60-150 minūtes, bet iedomāties, kā to var izspēlēt stundas laikā, nevaru).
Ar noteikumiem iespējams iepazīties šeit.
Dalībnieki šajā spēlē ir būvmeistari, kas mēģina iespējami efektīvi izmantot savus sešus strādniekus dažādos darbos, lai tie viņiem ienestu resursus, par kuriem būtu iespējams celt Caylus pilsētā jaunas ēkas vai arī veikt darbus pils celtniecībā. Par šīm abām darbībām spēlētājiem ienākas prestiža punkti un tas spēlētājs, kuram šo punktu būs visvairāk, arī kļūs par spēles uzvarētāju.
Sākotnēji man šķita, ka Caylus ir kaut kas nereāli sarežģīts - liels daudzums dažādu kauliņu, garas un ne pārāk skaidras instrukcijas, pat spēles mērķis šķita kaut kāds sviests. Taču, kā jau tas parasti ir, pagāja nedaudz laika un kļuva skaidrs, ka nekā sarežģīta šajā spēlē nav, bet savi knifiņi tajā, protams, ir. Mēs vakar to spēlējot pieļāvām vienu principiālu kļūdu - palaidām garām spēles īsto beigu brīdi, proti, kad "ministra" figūra šķērso pēdējo atskaites punktu, un līdz ar to mums spēle ievilkās par vēl vairākiem raundiem, kas varbūt ietekmēja arī tās iznākumu. Un tik ilgi spēlēt laikam arī bija pārāk daudz, un spēle uz beigām bija bišķi apnikusi.
Kas ir šīs spēles, manuprāt, lielākais pluss, ir tas, ka tajā praktiski nekādas lomas nav nejaušībai. Jā, ir daži lauciņi uz laukuma, ko spēles sākumā izvieto nejaušā secībā, bet tas neko kritisku neietekmē. Tāpat gājienu secība pirmajā raundā tiek noteikta nejaušības veidā, taču spēlētājiem ar vēlāku sākuma gājienu izsniedz vairāk naudas, kas atkal šo situāciju daudz maz izlīdzina.
Knifs šajā spēlē patiesībā ir tikai viens - visu laiku turēt prātā spēles darbību secību. Proti, bieži ir tā, ka kāda darba veikšanai tev ir nepieciešams iegūt vēl pēdējo iztrūkstošo resursu, tu piesakies uz resursu un uz darbu, bet tad atklājas, ka vispirms tev ir jāveic darbs un tikai tad tev iedos resursu, kas nozīmē - veltīgi izniekotu gājienu. Es it kā centos tam sekot, bet divas vai trīs reizes tāpat uzķēros.
Vēl viens viltīgais elements spēlē ir "pārvaldnieka" pārvietošana, kas reizēm ļauj pamatīgi izčakarēt pretinieka stratēģiju - vakar to izmantoju savā labā divas reizes. Šim paņēmienam gan ir viens trūkums - tas diezgan izteikti izsauc negatīvu reakciju no pretspēlētāju puses un smaidus viņu sejās tu kādu laiku droši vien tad neredzēsi.

Pēc vakardienas spēles man bija doma, ka droši vien vairāk Caylus pilnā garumā spēlēt negribēšu, bet tagad par to vairs tik pārliecināts neesmu. Vispār jau man patīk spēles, kur visu nosaka tikai spēlētāju pašu darbības. Neteikšu, ka es būtu par šo spēli tagad nereālā starā, bet bija gana labi.