Kazhes pierakstu burtnīca

Pirms kāda laika "Heart Shaped Box" bija mana mīļākā Nirvanas dziesma. Vai tur sava tiesa nopelnos bija šīs dziesmas ļoti spilgtajam videoklipam, tagad pat nepateikt. Taču tā bija, un to nevar apstrīdēt. Un arī tagad es to joprojām uzskatu par vienu no labākajiem gabaliem šīs grupas pēdējā studijas albumā. Protams, tā ne tuvu nav vienīga zināmā dziesma no šī albuma - vēl te atrodas tādas klasiskas kompozīcijas kā "Pennyroyal Tee", "Rape Me", "Dumb" un "All Apologies". Taču tieši "Heart Shaped Box" ir tā dziesma, ar kuru man asociējas šis albums.

Tagad klausoties šo ierakstu, es īsti nespēju saprast, kas tajā ir pazudis un kāpēc tas man tagad vairs nepatīk tik labi kā iepriekš - kāpēc es tam nedotu priekšroku ne pār popsīgo "Nevermind", ne pār nepopsīgo "Bleach". Dziesmas it kā ir labas, dziesmas it kā ir lipīgas, melodijas ir vienkāršas un uzrunājošas, bet... kaut kā tas nav gluži tas, ko man gribās, gluži tas, kas man garšo par visu labāk. Un tur kaut ko padarīt ir gandrīz neiespējami - nevaru es šo ierakstu tagad tā izbaudīt. Plus vairākas dziesmas man tomēr diezgan izteikti nepatīk - tipiskākais piemērs tam ir "Very Ape", arī "Radio Friendly Unit Shifter" nav manā gaumē.

Šodien ieraudzīju, ka Mark Prindle lapā iespējams iesūtīt savus iecienītāko 73 albumu sarakstu ar ierakstiem, kas iznākuši kopš 1973.gadā. Vispār jau man varētu būt šajā periodā salīdzinoši grūti savākt pietiekamu skaitu ierakstu, bet "In Utero" tajā tāpat droši vien neietilptu, jo man gluži vienkārši šo ierakstu ikdienā negribas klausīties.