Saboteur

2009-01-09

Saboteur ir viena no visvienkāršāk apgūstamajā kāršu spēlēm, kādu vien var iedomāties. To var spēlēt ļoti dažādā cilvēku skaitā - no trijiem līdz pat desmit. Spēlei nepieciešamais laiks nepārsniedz pusstundu.
Saboteur pic from Flickr
Spēles dalībnieki ir rūķi, kuru mērķis ir uzbūvēt ceļu raktuvēs līdz zelta atradnēm. Spēlētājs, kas pabeidz ceļu uz raktuvēm, saņem lielāko zelta gabalu skaitu, pārējie - mazāk. Taču darbā viņiem pamatīgi var patraucēt sabotieri - spēles dalībnieki, kuru mērķis ir neļaut rūķiem atrast zeltu. Protams, spēlētāji uzreiz nemaz nezina, kuri no pretiniekiem ir rūķi un kuri - sabotieri.
Spēles mehānika:
Spēle sastāv no 3 raundiem, katrā raundā tiek par jaunu sadalītas spēlētāju lomas. Pirms katra raunda spēles vadītājs (kas vienlaikus var būt arī spēlētājs) no "profesiju" kāršu čupiņas paņem n+1 kārti, kur n - spēlētāju skaits. Atkarībā no spēlētāju skaita, mainās tas, cik sabotieru kārtis tiek paņemtas. Ja ir 3-4 spēlētāji, tiek spēlēts ar 1 sabotieri, 5-6 spēlētājiem atbilst 2 sabotieri, 7-9 - 3 sabotieri, visubeidzot 10 spēlētāju gadījumā spēlē piedalās 4 sabotieri. Jāpiezīmē, ka n+1 kārts ņemšana nodrošina to, ka sabotieru skaits atsevišķās partijās var būt mazāks par standartā prognozējamo. Piemēram, 4 spēlētāju gadījumā ir iespējama situācija, ka nevienam spēlētājam netiks sabotiera kārts un līdz ar to spēle notiks bez sabotiera piedalīšanās (taču rūķi to, protams, nezinās). No spēlētāju skaita atkarīgs arī tas, cik katram spēlētājam spēles gaitā būs kāršu uz rokām un cik zelta uzvaras gadījumā saņems sabotieri un cik - rūķi.
Spēles laukuma vienā galā tiek izvietots ceļa sākums, bet otrā - trīs aizklātas kārtis, kas apzīmē raktuves. Tikai vienās no šīm raktuvēm ir zelts, un rūķu mērķis ir uzbūvēt ceļu tieši līdz šim raktuvēm. Katram spēlētājam tiek izdalītas X kārtis (6 - ja ir 3-5 spēlētāji, 5 - ja 6-7 spēlētāji, 4 - vairāk kā 7 spēlētāju gadījumā), un nākamais spēlētājs aiz dalītāja sāk spēli.
Spēlētājam ir pieejami sekojoši gājieni:
1) uzbūvēt vienu ceļa posmu (izvietojot uz galda kārti, mehānika līdzīga kā vecajā datorspēlē Pipes)
2) apskatīt vienu no raktuvju kārtīm - lai noskaidrotu, vai tur ir zelts vai nav zelta
3) salauzt citam spēlētājam kādu no trim instrumentiem - lauzni, vagoniņu vai lukturi
4) salabot sev (vai arī kādam citam spēlētājam) kādu no šiem instrumentiem
5) nobrucināt ceļu
6) nomest vienu savu kārti.
Pēc gājiena spēlētājs saņem vienu jaunu kārti, lai viņam joprojām rokās paliktu X kārtis.
Loģiski, ka spēlētājs var veikt tikai tādu gājienu, kādu pieļauj viņa rīcībā esošās kārtis. Plus, ja spēlētājam ir salauzts kāds no instrumentiem, viņš nevar veikt gājienu 1) - proti, būvēt jaunu ceļa posmu.
Spēle turpinās līdz brīdim, kad vai nu rūķi ir tikuši līdz zeltam vai arī ir beigušās kārtis gan kavā, gan spēlētājiem rokās.

Spēles galvenā "ekstra" neapšaubāmi ir sabotieri, proti, ka spēlētājs nezina, kuriem no pārējiem spēlētājiem viņš var uzticēties un kuriem nevar. Un liela loma ir tam, cik labi sabotierim izdodas blefot un neatklāt pretspēlētājiem savu stratēģiju. Proti, ja sabotieris uzreiz pirmajā gājienā sāk bloķēt rūķu centienus būvēt ceļu, tas ne pie kā laba viņam nenovedīs - visiem būs skaidrs, ka viņš ir sabotieris un rūķi neļaus viņam veikt nekādus gājienus (lauzīs viņa instrumentus un labi sadarbosies savā starpā). Plus, ne vienmēr sabotierim vispār ir iespējas kaut ko izdarīt - pat ja tevi neviens neatkož, ja tev gluži vienkārši nenāk atbilstošas kārtis, tu ļoti maz ko varēsi ietekmēt spēles gaitā. Katrā ziņā sabotieru iespējas uzvarēt lielā mērā ir atkarīgas no dalībnieku skaita spēlē. Proti, jo augstāks ir sabotieru procents spēlētāju vidū, jo vieglāk sabotieriem vinnēt un otrādi. Līdz ar to spēle ir īpaši interesanta tādos gadījumos, kad sabotieru iespējas uzvarēt ir relatīvi augstas - optimāls spēlētāju skaits skaitās 3, 5 vai 6. Ar lielāku spēlētāju skaitu arvien grūtāk uzvaru izcīnīt ir jau rūķiem (jo ar mazāku kāršu skaitu rokās ir zemākas iespējas katram spēlētājam vispār jebko izdarīt), bet četru spēlētāju gadījums ir visgrūtākais sabotierim - viņa uzvarai te ir nepieciešama:
a) ļoti liela meistarība, neatklājot pretiniekiem savus nodomus;
b) perfekts kāršu sadalījums;
c) slikta sadarbība rūķu vidū.
Kas ir šīs spēles būtiska īpatnība - konfliktsituāciju biežums starp spēlētājiem, apvainojumu izteikšana un apvainošanās. Ja tu esi rūķis un tevi citi apsūdz sabotierismā, tur nav nekā patīkama. Un būt sabotierim arī nav nekā patīkama. Katrā ziņā no šī viedokļa spēle ir ļoti pikanta.
Protams, šeit nav iespējamas nekādas diži nopietnās stratēģijas un plānošanas, bet spēlēt ir pietiekami aizraujoši un otrs pluss ir tajā, ka vienai "Sabotiera" spēlei vienmēr laiciņš atradīsies.
Skat. "Saboteur" apskatu Youtube: