Kazhes pierakstu burtnīca

Gluži neplānoti sanāca divas dienas pēc kārtas skatīties tematiski saistītas filmas - šo un "The Visitor". Ja "The Visitor" pievērsās nelegālo imigrantu statusam ASV un viņu beztiesiskumam, tad šī filma ņem vēl šerpāk - tās galvenā varone ir vientuļā māte (kura gan tikai nupat kļuvusi vientuļa, kopš viņas no azartspēlēm atkarīgais vīrs ir savācis visu, kas savācams, no viņu kopējā treilera, un notinis makšķeres), kura apstākļu spiesta sāk pārvest caur mohauku rezervātu nelegālos imigrantus no Kanādas, un mēs kā skatītāji varam tikai iedomāties, cik draņķīga gan ir dzīve citur, ja šie cilvēki TĀDU Ameriku uzskata par Apsolīto zemi. Melisa Leo šajā filmā ir Reja - šī māte, un jāatzīst, ka viņa varētu būt viens no "reālākajiem" cilvēkiem, ko man jebkad ir nācies redzēt kino filmā - proti, viņa nevis izskatās pēc dzīves nogurušas un nelaimīgas sievietes, kas strādā sūdīgā darbā, bet IR šāda sieviete. Proti, viņa neizskatās "saģērbta par nabadzīgu sievieti" (kā tas piem., bija Miss Pettigrew Lives for a Day galvenās varones gadījumā), bet gan pēc gluži vienkāršas sievietes no ielas, kura patiešām ir iekļuvusi tādās problēmās, kādās viņa ir iekļuvusi. Līdzīgi autentiska ir indiāniete Lila (Mistija Aphema), ar kuru Reja "sastrādājas" bēgļu pārveršanā ar automašīnu pāri robežai, šķērsojot aizsalušu upi. Katrai no šīm sievietēm šajā situācijā ir pa savam plusam - Lila kā "native American" nav tik ļoti pakļauta valsts likumiem, bet Reju kā balto sievieti neviens automātiski neuzskata par noziedznieci. Taču tas, protams, nenozīmē, ka imigrantu pārvadāšana nebūtu riskants un visnotaļ nepatīkams darbs.

Kā jau to varētu gaidīt no mazbudžeta "indie" filmas, kāda "Frozen Riven" neapšaubāmi ir, stāsta pasniegšanas maniere šeit ir vienkārša un tieša, nekādu smalku jociņu, neredzētu leņķu un paņēmienu - šī filma visdrīzāk balstās uz ko līdzīgu kā Vernera Hercoga "Stroszek", un diezgan spēcīgi rāda stāstu par to Ameriku, kuru mākslas kino visbiežāk apiet ar līkumu. Tas tev nav "Sekss un lielpilsēta", kur vīrieši ir seksuāli un spēcīgi, bet sievietes seksuālas, bagātas, laimīgas un atlētiskas. Šī ir tā Amerika, kur piecpadsmitgadīgs puišelis sāk nodarboties ar skamošanu pa telefonu nevis tāpēc, ka viņam tā patīk, bet tāpēc, ka citādi viņa mazais brālis paliks bez Ziemassvētku dāvanas.

Tagad noslēgumā man ļoti gribētos pateikt, ka šī filma mani dziļi aizkustināja, ka es pēc tam nevarēju aizmigt un ka tā ir viena no labākajām pagājušā gada filmām. Bet tā nav - šī filma, cik sirsnīga un patiesa lai arī nebūtu, mani gluži vienkārši nepavilka. Es tai piekrītu, es spēju tās varones saprast un kopumā es pat varu atzīt, ka tā ir laba filma, bet no manis neatkarīgu iemeslu dēļ es nespēju par to jūsmot.