Kazhes pierakstu burtnīca

Roberta Vaieta pirmais solo ieraksts tapa vēl laikos, kad viņš bija arī "Soft Machine" dalībnieks, un jāatzīst, ka sava līdzība ar "mīkstās mašīnas" trešā-ceturtā albuma noskaņām šajā ierakstā ir saskatāma, kamēr ar paša Vaieta vēlākajiem darbiem šeit kopīga ir relatīvi maz. Sāksim jau ar to, ka gluži kā SM Vaiets šajā platē pilda bundzinieka pienākumus - ko vēlākos ierakstos viņš vairs nedarīja (kas gan, protams, ir visai loģiski, zinot viņa nelaimīgo negadījumu ar izkrišanu no loga un sekojošo paralīzi).
"The End of an Ear", ko tikpat labi var uztvert par "ēras beigām" kā par "auss galu" ir Vaieta droši vien dziļākais solis brīvā džeza un Mailza Deivisa virzienā. Ieraksta skaņdarbi ir izteikti eksperimentāli, tajos lieki meklēt jebkādu dziedāšanu - vienīgās vokālās daļas šeit ir traku rūķu smiekli (pirmajā ieraksta skaņdarbā) un dažādas neartikulētas skaņas visa ieraksta garumā. Es neesmu sevišķs brīvo mūzikas formu cienītājs, taču "End of an ear" ir tiešām labi klausāms ieraksts ar vienlaikus ļoti atpazīstamu "vaietisku" skanējumu un tomēr izteikti atšķirams no visiem citiem viņa solo veikumiem. Manai gaumei gan labāk piedienas viņa "normālākie" ieraksti, taču arī šis ir pietiekami klausāms dienā, kad gribas kaut ko "savādāku".