Vācija

2009-06-29

Vakar tātad izlidojām uz Vāciju, lai izietu otro Kronospan apmācības kārtu. Sākotnēji diezgan biedēja, ka Minhenes lidostā būs jāpavada veselas piecas stundas, gaidot lidmašīnu uz Paderbornu, tomēr patiesībā tik traki nebija. Pirmo stundu meklējām, kur mums bija jāiečekojas, lai tiktu pie biļetēm (jo Lufthansai, ar kuru lidojām uz Paderbornu, nav vienošanās ar Air Baltic), tad aizgājām paēst (Burgerkingā), iečekojāmies un tad atlika vairs tikai kādas 2.5h līdz reisam. Šo laiku Artjoms skatījās jauno "Star Trek", bet es sākumā spēlēju NHL, bet tad, kad kompis izlādējās, lasīju grāmatu. Bija tīri ok.
Lidmašīna uz Paderbornu bija patiesībā diezgan biedējoša:
Bombardier Dash 8
50 pasažieru vietas, apkalpe no četriem cilvēkiem un ļoti baisi propelleri, blakus vienam no tiem mēs arī sēdējām.
Taču lidojums bija ļoti jauks, un vispār visa saskarsme ar vāciešiem līdz šim bijusi superīga. Gan Minhenes lidostā, gan lidmašīnā, gan viesnīcā, gan Kronospanā visi ir ļoti laipni, pretīmnākoši un ieinteresēti. Ja kas - pavisam savādāk nekā tas ir Rīgas lidostā un Air Baltic lidmašīnās, kur kokainas sejas ir norma. Un jā - patiesībā jau tas ir nožēlojami, ka Air Baltic, kas sevi pozicionē kā "normālu" aviokompāniju pat sulu vai ūdeni bez papildu maksas nepiedāvā. Ja viņi atzītu oficiāli sevi par budžeta aviokompāniju kā Ryanair, tas būtu pilnīgi saprotami, bet zinot to, ka Air Baltic biļešu cenas visbiežāk ir tīri nopietnas, man nav īsti skaidrs, kālab viņi nevarētu tos pārdesmit santīmus uz pasažieri dzeramā nodrošināšanai ieguldīt. Augsburg Airways, kas mūs aizveda uz Paderbornu, ja kas arī alu bezmaksas piedāvāja (man gan par to, protams, nospļauties, bet tā jau cita lieta).