Kazhes pierakstu burtnīca

Noskatījos ceturto no piecām šogad Oskara nominācijā "Labākā filma svešvalodā" izceltajām filmām - Austrijas kino lenti "Revanšs". Savā ziņā šī filma man pamatīgi atgādināja "The Edge of Heaven", tikai ne tik labu. Filmas galvenais varonis ir pirms kāda laika no cietuma iznācis vīrietis Alekss, kas veic šādus tādus darbus vienā Vīnes bordelī. Tāpat šajā bordelī strādā jauna sieviete no Ukrainas vārdā Tamāra, kas vienlaikus ir Aleksa mīļotā sieviete. Kā jau tas ar nelegāliem imigrantiem ir normāli, Tamārai īsti citas karjeras iespējas nav pieejamas, un līdz ar to Alekss diezgan mierīgi samierinās ar to, kā viņiem nākas dzīvot. Tomēr īsti gandarīts ar šādu dzīvi viņš dabiskā kārtā nav, un tālab viņš izlemj pievērsties tai lietai, ko viņš darīt kaut cik pieprot - proti, aplaupīt banku. Tamāra gan nav par šo domu sevišķā sajūsmā, jo nojauš, ka tas varētu slikti beigties, bet Alekss nav pierunājams. Viss jau būtu labi, aplaupīšana patiešām izdodas veiksmīga (te jāpiezīmē, ka šī nav tāda filma, kurā laupīšana tiek realizēta kaut kā sevišķi "stilīgi" - drīzāk tā sanāk vairāk vai mazāk sadzīviska, bez sevišķas piešprices, un arī, protams, ne tāda kā iekš "Raising Arizona"), taču tās nobeigums gan tik labs nav. Proti, kamēr Alekss aplaupa banku, Tamāru, kas viņu netālu gaida mašīnā, ievēro policists un aizrāda par nepareizi izvēlotu pārkinga vietu, turklāt viņam arī rodas aizdomas par šīs sievietes nelegālo statusu valstī. Jā, un beigās sanāk tā, ka Aleksa un Tamāras bēgšanas laikā šis policists, mēģinot sašaut mašīnas riteni, nošauj Tamāru.
Pārdzīvojošais Alekss dodas uz laukiem pie sava vectēva, kurš izrādās kaimiņš un labs draugs policista - Tamāras slepkavas sievai. Un tad Alekss domā atriebt savu sievieti.
Kā viņš to izdarīs, un vai vispār - tu redzēsi.
Atkal jau šī nebija viena no tām filmām, kas mani pārmērīgi sajūsminātu - it kā bija gana labi, bet līdz izcilībai tiešām tālu.