Du Levande

Šaubu nav - zviedri tiešām māk taisīt labas filmas. Ņemsim par piemēru šo Roja Andersona filmu. Līdz vakardienai nebiju pat dzirdējis par šādas filmas eksistenci un tāpat pilnīgi sveši man bija visi tajā iesaistītie cilvēki. Un ne tikai tāpēc, ka manas zināšanas par zviedru aktieriem aprobežojas ar Ingmara Bergmana iecienīto aktieru paaudzi. Bet arī tādēļ, ka šajā filmā nepiedalās neviens profesionāls aktieris.
Šī ir viena stipri dīvaina filma - klusa, sadzīviska komēdija, kurā nav vienota sižeta, bet kurā ir daudz dīvainu personāžu, ar kuriem nekas tāds diži sevišķs neatgadās. Te ir gan resna sieviete, kas vienmēr ir piedzērusies un nelaimīga, gan viņas ne mazāk resnais draugs, gan arābu frizieris, kurš apvainojas, kad klients viņam pasaka, ka arābi raksta uz atpakaļ, gan meitene, kura vēlas mīlestību no seksīga emo dziedātāja, gan bēru mūziķi, gan dzīvē vīlies psihiatrs, gan vēl vesela virkne citu personāžu, kurus es šeit nepieminēju. Filma faktiski sastāv no liela daudzuma īsu skeču, kas tikai nosacīti ir saistīti savā starpā. Lieliskas ir divas šīs filmas sapņu ainas - vīrieša sapnis par to, kā viņš saplēš 200 gadus vecu servīzi un par to viņam piespriež nāvi uz elektriskā krēsla, un meitenes sapnis par viņas kāzām ar jau minēto mūziķi.
Manā izpratnē - ļoti jauka un sirsnīga filma, ne kaut kas gluži satriecošs, bet pietiekoši interesanti, pietiekoši atmiņā paliekoši.
2009-07-07
8.0
comments powered by Disqus