Mulholland Drive
Iepriekšējo reizi šo patiešām leģendāro Deivida Linča filmu skatījāmies pie Normunda 2002. vai 2003.gadā. No tiem laikiem atcerējos vien dažas detaļas un apstākli, ka filma bija ļoti dīvaina un nesaprotama. Taču zināms, ka dīvainībai un nesaprotamībai ir tendence ar laiku samazināties - arī "Donnie Darko" pēc pirmās skatīšanās man šķita pilnīgi neizprotama un traka filma, bet atkārtota tās skatīšanās to padarīja par gluži skaidru un sakarīgu filmu. Protams, ar "Mulholland Drive" es uz šādu radikālu pavērsienu necerēju, līdzīgi kā tu nevari ticēt ieteikumam pirmā "The Residents" ieraksta bukletā: "Listen closely to the album. Let the strangeness wear off through a couple of plays. Soon you too will whistle the merry tunes and wonder along with the Residents who that old man N. Senada really was." Tik vienkāršs un tiešs, lai atklātu visas savas kārtis, Linčs pilnīgi noteikti nav.
Skatījāmies mēs filmu tādos apstākļos, kā nekad iepriekš. Pirmkārt, tā bija pirmā kino lente, ko baudījām uz Sergeja jaunā iMac. Otrkārt, Sergejs un Marina to bija jau noskatījušies arī iepriekšējā vakarā, taču bija gatavi tai dot vēl vienu iespēju kļūt saprotamākai. Treškārt, līdzi bijām paņēmuši mūsu kaučsērferi Kžištofu no Polijas, kurš arī šo filmu, protams, bija iepriekš redzējis un kuram arī bija savas teorijas par to, kas tur patiesībā notiek.
Vai man šeit vajadzētu atstāstīt, kas šajā filmā notiek? Labs jautājums - jo precīzi pateikt, kas tur PATIEŠĀM notiek, laikam gan nav iespējams. Un tad es to arī nedarīšu. Pat personāžus uzskaitīt ir grūti - jo tie filmas gaitā maina vārdus un izskatus.
Katrā gadījumā, pēc filmas noskatīšanās Liene izteica variantu, kas no filmā notiekošā varētu būt sapnis un kas īstenība, bet Kžištofs šo teoriju ietērpa skaidrākos vārdos. Kopumā izskatījās sakarīgi un šādā veidā filma pat "makes sense" - un principā var atrast skaidrojumu visām ainām. Doma ir tāda, ka reālā filmas varone ir Diāna, kura nolīgst algoto slepkavu, lai tas nogalina viņas bijušo mīļāko Kamillu, taču tad viņa pati iegrimst depresijā un redz sapņus, kurā Kamilla izdzīvo, zaudējusi atmiņu, un kurā pati Diāna pārvēršas par citu cilvēku. Un tādējādi sanāk, ka filmas pirmās divas trešdaļas ir Diānas sapnis, un tajā iesaistītie dīvainie fragmenti ir vienkārši sapņiem raksturīgas dīvainības. Kā vēlāk apskatījos, šī arī ir populārākā šīs filmas interpretācija, un tai piekrīt daudzi kritiķi un arī Naomi Votsa, kas atveido Diānu-Betiju. Protams, pilnīgi iespējams, ka Linčs tomēr ar šo filmu bija domājis kaut ko pavisam citu, taču man šāda interpretācija šķiet pieņemama.
Jā, un principiālais jautājums - vai man šī filma joprojām ļoti patīk? Atbilde ir - jā, es to joprojām uzskatu par īstenu šedevru, droši vien labāko no visām Linča filmām. Konfekte acīm un prātam.
Skatījāmies mēs filmu tādos apstākļos, kā nekad iepriekš. Pirmkārt, tā bija pirmā kino lente, ko baudījām uz Sergeja jaunā iMac. Otrkārt, Sergejs un Marina to bija jau noskatījušies arī iepriekšējā vakarā, taču bija gatavi tai dot vēl vienu iespēju kļūt saprotamākai. Treškārt, līdzi bijām paņēmuši mūsu kaučsērferi Kžištofu no Polijas, kurš arī šo filmu, protams, bija iepriekš redzējis un kuram arī bija savas teorijas par to, kas tur patiesībā notiek.
Vai man šeit vajadzētu atstāstīt, kas šajā filmā notiek? Labs jautājums - jo precīzi pateikt, kas tur PATIEŠĀM notiek, laikam gan nav iespējams. Un tad es to arī nedarīšu. Pat personāžus uzskaitīt ir grūti - jo tie filmas gaitā maina vārdus un izskatus.
Katrā gadījumā, pēc filmas noskatīšanās Liene izteica variantu, kas no filmā notiekošā varētu būt sapnis un kas īstenība, bet Kžištofs šo teoriju ietērpa skaidrākos vārdos. Kopumā izskatījās sakarīgi un šādā veidā filma pat "makes sense" - un principā var atrast skaidrojumu visām ainām. Doma ir tāda, ka reālā filmas varone ir Diāna, kura nolīgst algoto slepkavu, lai tas nogalina viņas bijušo mīļāko Kamillu, taču tad viņa pati iegrimst depresijā un redz sapņus, kurā Kamilla izdzīvo, zaudējusi atmiņu, un kurā pati Diāna pārvēršas par citu cilvēku. Un tādējādi sanāk, ka filmas pirmās divas trešdaļas ir Diānas sapnis, un tajā iesaistītie dīvainie fragmenti ir vienkārši sapņiem raksturīgas dīvainības. Kā vēlāk apskatījos, šī arī ir populārākā šīs filmas interpretācija, un tai piekrīt daudzi kritiķi un arī Naomi Votsa, kas atveido Diānu-Betiju. Protams, pilnīgi iespējams, ka Linčs tomēr ar šo filmu bija domājis kaut ko pavisam citu, taču man šāda interpretācija šķiet pieņemama.
Jā, un principiālais jautājums - vai man šī filma joprojām ļoti patīk? Atbilde ir - jā, es to joprojām uzskatu par īstenu šedevru, droši vien labāko no visām Linča filmām. Konfekte acīm un prātam.
2009-07-14
comments powered by Disqus