Plac Zbawiciela
Ne katra laba filma tev paliek atmiņā ar pozitīvām emocijām. Reizēm filma var būt ļoti laba, bet vienlaikus arī nejauka, nepatīkama un nomācoša. "Pestītājā laukums" ir viena no tām filmām, kuru skaudrais reālisms līdzinās sitienam tieši pa nervu, viena no tām filmām, par kurām tu vari pateikt - jā, tā ir patiešām satriecoša un ļoti laba filma, bet tu to tāpat nevēlēsies skatīties vēlreiz, vismaz ne nākošajā dienā.
Šo filmu mēs skatījāmies pirms un pēc (proti - ar pārtraukumiem) oskarotās "Crash", un jāatzīst, ka lai arī amerikāņu filmas tematika vismaz uz papīra šķiet smagāka, salīdzinoši ar šo Kžištofa Krauzes un viņa sievas Joannas Kosas veikumu, "Crash" tāda tīņu komēdija vien ir.
Sākas viss gaužām normāli un ikdienišķi. Beāta un Barteks ir pilnīgi normāls precēts pāris, kam ir divi mazi dēli. Barteks strādā kondicionieru uzstādīšanas firmā, Beāta neveiksmīgi mēģina atrast darbu. Viņi abi ar nepacietību gaida, kad varēs ievākties savā dzīvoklī jaunajā projektā, par kuru jau viss ir samaksāts. Taču tad notiek visai iespējama situācija - projekta attīstītājs ir notinies ar visu pircēju naudu, māja nav pabeigta, lai to pabeigtu, ir nepieciešams maksāt un maksāt vēl, un tāpat nevar zināt, cik drīz laimīgais ievākšanās brīdis pienāks. Bartekam un Beātai nākas pārvākties dzīvot pie Barteka mātes, formēt papīrus kredītam, Beātai strauji ir jāmeklē darbs, citādi būs slikti, un tā tālāk. Un tā filma pamazām no pat nedaudz komēdijai radniecīga žanra pāriet dziļākajā dramatismā. Turklāt ņem vērā - šis ir ikdienas skarbais dramatisms, nevis skaistā kino drāma ar Tomu Krūzu neveiksminieka lomā un Džesiku Simpsoni kā pārdevēju lieveikalā. Un tur ir arī visa filmas sāls, un tās smagums. Tā ir tik reāla, tik tieša, ka tu (es) kā normāls postpadomju zemes iemītnieks, kas pietiekoši labi zina, kā tas ir, kad dzīve drūp gabalos, nespēju no šīs filmas abstrahēties, es jūtos esam tās daļa, un jūtu tās smagumu ieplūstam sevī. Ja kas - Liene atzina, ka filma ir laba, un vienlaikus - ka viņai tā nepatika. Es pats nebūšu tik kritisks - man filma patika, un arī es atzīšu, ka šajā filmā bija viss tas, kā man pietrūka otrā šajās dienās skatītajā poļu filmā "Kiler", un vienlaikus - es pilnīgi noteikti neapsveru domu šo filmu tuvākajā laikā rādīt kādiem saviem draugiem. Nē, paldies!
Šo filmu mēs skatījāmies pirms un pēc (proti - ar pārtraukumiem) oskarotās "Crash", un jāatzīst, ka lai arī amerikāņu filmas tematika vismaz uz papīra šķiet smagāka, salīdzinoši ar šo Kžištofa Krauzes un viņa sievas Joannas Kosas veikumu, "Crash" tāda tīņu komēdija vien ir.
Sākas viss gaužām normāli un ikdienišķi. Beāta un Barteks ir pilnīgi normāls precēts pāris, kam ir divi mazi dēli. Barteks strādā kondicionieru uzstādīšanas firmā, Beāta neveiksmīgi mēģina atrast darbu. Viņi abi ar nepacietību gaida, kad varēs ievākties savā dzīvoklī jaunajā projektā, par kuru jau viss ir samaksāts. Taču tad notiek visai iespējama situācija - projekta attīstītājs ir notinies ar visu pircēju naudu, māja nav pabeigta, lai to pabeigtu, ir nepieciešams maksāt un maksāt vēl, un tāpat nevar zināt, cik drīz laimīgais ievākšanās brīdis pienāks. Bartekam un Beātai nākas pārvākties dzīvot pie Barteka mātes, formēt papīrus kredītam, Beātai strauji ir jāmeklē darbs, citādi būs slikti, un tā tālāk. Un tā filma pamazām no pat nedaudz komēdijai radniecīga žanra pāriet dziļākajā dramatismā. Turklāt ņem vērā - šis ir ikdienas skarbais dramatisms, nevis skaistā kino drāma ar Tomu Krūzu neveiksminieka lomā un Džesiku Simpsoni kā pārdevēju lieveikalā. Un tur ir arī visa filmas sāls, un tās smagums. Tā ir tik reāla, tik tieša, ka tu (es) kā normāls postpadomju zemes iemītnieks, kas pietiekoši labi zina, kā tas ir, kad dzīve drūp gabalos, nespēju no šīs filmas abstrahēties, es jūtos esam tās daļa, un jūtu tās smagumu ieplūstam sevī. Ja kas - Liene atzina, ka filma ir laba, un vienlaikus - ka viņai tā nepatika. Es pats nebūšu tik kritisks - man filma patika, un arī es atzīšu, ka šajā filmā bija viss tas, kā man pietrūka otrā šajās dienās skatītajā poļu filmā "Kiler", un vienlaikus - es pilnīgi noteikti neapsveru domu šo filmu tuvākajā laikā rādīt kādiem saviem draugiem. Nē, paldies!
2009-07-27
comments powered by Disqus