Knife in the water
Filma "Nóż w wodzie" ir ievērojama ar to, ka tā ir vienīgā pilnmetrāžas filma, kuru Romāns Polanskis radīja Polijā - proti, pirms emigrēšanas uz Lielbritāniju. Un līdz ar to šī bija filma, kas padarīja Polanski zināmu ārpus viņa dzimtenes robežām un ielika pamatus tam, ka šis režisors varēja iekarot vispirms Eiropu, bet tad arī Ameriku. Un pēc tam, protams, pedofiīlijas skandāla dēļ aizbēgt atpakaļ uz Eiropu un nekad vairs nerādīties amerikāņu zemē, un tikai tad ar "Pianistu" saņemt Oskaru par labāko režisūru.
"Nazis ūdenī" ir ļoti klusa filma, tā es gribētu teikt. Filmā piedalās tikai trīs aktieri, tās darbība gandrīz visā filmas garumā risinās uz vienas un tās pašas jahtas un tikai filmas sākumā un beigās varoņi atrodas ārpus tās. Īsa filmas hronoloģija būtu šāda:
1) sieviete un vīrietis brauc mašīnā
2) mašīnas priekšā uz ceļa nostājas autostopētājs
3) viņš tiek uzņemts mašīnā
4) stopētājam vīrietis piedāvā ar viņu un viņa sievu doties kopā izbraucienā ar jahtu
5) notiek izbrauciens ar jahtu, starp personāžiem notiek daudz konfliktu;
6) notiek kautiņš starp vīriešiem, vecākais jaunāko ielidina ūdenī;
7) jaunākais pazūd, sieviete vaino vīru puiša noslīcināšanā
8) vecākais vīrietis izlemj peldēt uz krastu viens
9) jaunākais vīrietis parādās, dodas pie sievietes
10) sākumā viņu sieviete nolamā, tad viņi mīlējas
Kaut kā aizrāvos ar satura spoilēšanu, laikam pietiks. Vispār šī filma ir ļoti īpatnēja - atturīga, bez liekiem pārspīlējumiem, kaut kas pa vidu starp franču jauno vilni un itāļu neoreālismu (ne velti divi no trim šeit dalību ņemošajiem aktieriem patiesībā nebija nekādi aktieri, bet gan absolūti amatieri, kurus Polanskis izvēlējās konkrētajām lomām). Ja tā padomā, laikam visvairāk man šī filma atgādināja kaut ko no Antonioni darbiem - es varbūt neesmu sevišķi liels šāda kino cienītājs, bet tā ir cita lieta. Un jāpiezīmē, ka šī filma ir absolūti apolitiska un pret klašu cīņu vienaldzīga, tās varoņi ir drīzāk buržuji nekā jebkas cits. Ja tā nopietnāk, var teikt, ka "Nazis ūdenī" ir stāsts par to, kā viena diena izmaina trīs cilvēku dzīves, kā viņi šo to iemācās viens no otra un kļūst par citiem (ne obligāti labākiem) cilvēkiem, un to tikai pastiprina filmas cikliskā struktūra.
Ja kas - neko daudz līdzīga vēlākajiem Polanska darbiem es šeit nesaskatīju - šis nav tas gadījums, kad pirmajā filmā režisors pasaka to pašu, ko savās vēlākajās lentēs, tikai nepārliecinošāk. Pirmkārt, viņš jau pirmajā reizē ir gana pārliecinošs (ne velti filma saņēma Oskara nomināciju kā labākā filma svešvalodā, piekāpjoties Fellini "8 1/2"). Otrkārt, šī ir pilnīgi citāda filma, nekā tās, kas Polanski darīja pasaulslavenu - intīma, personīga, poliska.
"Nazis ūdenī" ir ļoti klusa filma, tā es gribētu teikt. Filmā piedalās tikai trīs aktieri, tās darbība gandrīz visā filmas garumā risinās uz vienas un tās pašas jahtas un tikai filmas sākumā un beigās varoņi atrodas ārpus tās. Īsa filmas hronoloģija būtu šāda:
1) sieviete un vīrietis brauc mašīnā
2) mašīnas priekšā uz ceļa nostājas autostopētājs
3) viņš tiek uzņemts mašīnā
4) stopētājam vīrietis piedāvā ar viņu un viņa sievu doties kopā izbraucienā ar jahtu
5) notiek izbrauciens ar jahtu, starp personāžiem notiek daudz konfliktu;
6) notiek kautiņš starp vīriešiem, vecākais jaunāko ielidina ūdenī;
7) jaunākais pazūd, sieviete vaino vīru puiša noslīcināšanā
8) vecākais vīrietis izlemj peldēt uz krastu viens
9) jaunākais vīrietis parādās, dodas pie sievietes
10) sākumā viņu sieviete nolamā, tad viņi mīlējas
Kaut kā aizrāvos ar satura spoilēšanu, laikam pietiks. Vispār šī filma ir ļoti īpatnēja - atturīga, bez liekiem pārspīlējumiem, kaut kas pa vidu starp franču jauno vilni un itāļu neoreālismu (ne velti divi no trim šeit dalību ņemošajiem aktieriem patiesībā nebija nekādi aktieri, bet gan absolūti amatieri, kurus Polanskis izvēlējās konkrētajām lomām). Ja tā padomā, laikam visvairāk man šī filma atgādināja kaut ko no Antonioni darbiem - es varbūt neesmu sevišķi liels šāda kino cienītājs, bet tā ir cita lieta. Un jāpiezīmē, ka šī filma ir absolūti apolitiska un pret klašu cīņu vienaldzīga, tās varoņi ir drīzāk buržuji nekā jebkas cits. Ja tā nopietnāk, var teikt, ka "Nazis ūdenī" ir stāsts par to, kā viena diena izmaina trīs cilvēku dzīves, kā viņi šo to iemācās viens no otra un kļūst par citiem (ne obligāti labākiem) cilvēkiem, un to tikai pastiprina filmas cikliskā struktūra.
Ja kas - neko daudz līdzīga vēlākajiem Polanska darbiem es šeit nesaskatīju - šis nav tas gadījums, kad pirmajā filmā režisors pasaka to pašu, ko savās vēlākajās lentēs, tikai nepārliecinošāk. Pirmkārt, viņš jau pirmajā reizē ir gana pārliecinošs (ne velti filma saņēma Oskara nomināciju kā labākā filma svešvalodā, piekāpjoties Fellini "8 1/2"). Otrkārt, šī ir pilnīgi citāda filma, nekā tās, kas Polanski darīja pasaulslavenu - intīma, personīga, poliska.
2009-09-08
comments powered by Disqus