Kazhes pierakstu burtnīca

Savā ziņā "Fish Tank" ir ļoti īpatnēja filma, tur šaubu nav. Kurai vēl filmai galvenās lomas atveidotāja atrasta tādā veidā kā šai? Proti, Keitija Džārvisa bija pavisam vienkārša 16 (ja nemaldos) gadus veca meitene, kura nekur nemācījās, nekur nestrādāja un bija uz pareizā ceļa, lai kļūtu par diezgan labu wasted life piemēru. Un gadījās tāda situācija, ka viņa savas dzimtās Tilburijas (kaut kāds angļu miests) dzelzceļa stacijā lamājās ar savu bojfrendu, bet tuvumā patrāpījās kāds no šīs filmas kāstinga darboņiem, kam šķita, ka Keitija varētu kļūt par lielisku galvenās lomas atveidotāju šajā filmā (nekas, ka Keitija nekad nebija mācījusies aktierspēli - un laikam arī neko citu viņa nebija mācījusies). Un tā arī notika - Keitija dabūja Mias lomu un filma ar viņas līdzdalību saņēma žūrijas balvu Kannu kinofestivālā. Protams, tas nebūt nenozīmē, ka Keitija Džārvisa kļūs par nākamo Keitu Vinsletu (tas šķiet vairāk nekā neticami), un ir pilnīgi iespējams, ka pēc gada-diviem viņa būs turpat, kur šis viņas piedzīvojums sākās - Tilburijas stacijā, taču pats par sevi šis apstāklis ir pieminēšanas vērts.
Vienlaikus nepieciešams atzīmēt, ka "Fish Tank" nav diez ko jauka filma - tā stāsta par diezgan nejauku meiteni, kas dzīvo kopā ar savu ne mazāk nejauko māti un pagaidām vēl par sevišķi nejauku kļūt nepaspējušo mazo māšeli kaut kādā Eseksas mazpilsētā. Mias dzīvē ir tikai viena īsta kaislība - "urban" dejas, kurām viņa nododas vienatnē kaut kādā pamestā dzīvoklī (ja kas - Keitija Džārvisa pirms šīs filmas nebija nekad arī dejojusi un dejošanu par sevišķi labu neatzina). Un vēl viņā ir tomēr kaut kas labs - viņa konstanti mēģina no ļaunajiem saimniekiem atbrīvot novārdzinātu zirgu (kas gan vēlāk izrādās vienkārši vecs un no vecuma mirstošs), kā rezultātā vienā ainā viņa gandrīz tiek izvarota. Taču īstais pavērsiens filmā ir mammas jaunais draugs Konors, kurā ieķeras arī Mia, kas vēlāk noved pie situācijas, kas varētu ieinteresēt policiju (ievērojot to, ka Miai ir tikai 15 gadu).
Tu droši vien no šī apraksta esi jau sapratis, ka šī ir viena no britiem diezgan tradicionālā kino žanriem - sabiedrības zemāko slāņu nožēlojamās dzīves - tipiska pārstāve. Optimismu un ticību dzīvei šī filma tev droši vien nedos, un man par lielu šoku pašam sev jāatzīst, ka filma pamatā turās uz savas absolūti neprofesionālās vadošās lomas atveidotājas pleciem, un Džārvisa ar šo uzdevumu tiek gluži labi galā. Protams, visticamākais tas tā ir tādēļ, ka Džārvisa atveido pati sevi - ne velti pēc filmas iznākšanas viņa paspējusi jau kļūt par māti (vēl nesasniegusi 18 gadu vecumu). Nekādā super sajūsmā par šo filmu neesmu - nebija tā gluži slikta, bet arī nekā izcila un savā ziņā tā man šķita diezgan bezmērķīga. Gribētos teikt - tāda standarta indie stila filma par fuckin life.