День серебра
Astoņdesmito gadu "Akvarium" ieraksti man patiesībā ir diezgan minimāli zināmi, agrāk kaut kā nespēju saņemties tiem veltīt savu uzmanību, un tikai tagad, kad manas mūzikas klausīšanās iespējas ir diezgan ierobežotas (bezmuzikālās darbadienas), beidzot saņēmos noklausīties "Sudraba dienu", ko pats Grebenščikovs uzskata par šīs desmitgades grupas labāko ierakstu.
Kā jau zināms, savas ilgās pastāvēšanas gados "Akvarium" paspēja iziet cauri veselai virknei visdažādāko transformāciju, un līdz ar to pēc viena perioda grupas ierakstiem ir pilnīgi aplam spriest par citiem tās perioda veikumiem. Patiesībā tomēr "Deņ serebra" tik katastrofāli neatšķiras no visa tā, ko es zinu par "Akvarium", un vairākas raksturīgākās šīs grupas iezīmes šeit jau ir redzamas. Var arī atzīmēt, ka šis bija pirmais grupas albums, kas tika ieraksts uz profesionālas tehnikas, līdz ar to ieraksta skanējums ir kristāltīrs un ļoti dzidrs, kas, protams, mūzikai nāk tikai par labu. Būtiskākās iezīmes šeit ir Indijas mūzikas pieskāriens, kas jaušams daudzās ieraksta dziesmās un kas man patiesībā vairāk atgādina nevis īstu indiešu mūziku, bet gan bītlu variācijas par indiešu tēmu, kas patiesībā nav nekas slikts. Otra centrāla iezīme ir ierakstā ļoti prominentā vijole, profesionāla vijolnieka Aleksandra Kusuļa spēlēta. Grebenščikovs ierakstā, protams, ir kā allaž savā elementā - pienesot tajā gan sev ļoti raksturīgus maksimāli pārsātinātus tekstus, gan savu ne ar ko nesajaucamo balsi. Turklāt viņš ir vienlīdz labs tad, kad ir maigs un liegs tādās dziesmās kā "Дело мастера Бо" vai "Пока не начался джаз", gan nopietnākos gabalos tādos kā "Выстрелы с той стороны", "Глаз".
Patiesībā ne visas šī albuma dziesmas man jau no pirmās reizes šķita ģeniālas, izcilas un satriecošas, bet klausoties to atkal arvien vairāk pārliecinos, ka šis albums ir lielisks, un īpaši labas ir to ievadošās dziesmas, no kurām man labākā bez jebkādiem variantiem šķiet marša ritmā ieturētā "Иван Бодхидхарма":
"Он вылечит тех, кто слышит,
И может быть тех, кто умен;
И он расскажет тем, кто хочет все знать,
Историю светлых времен."
Vispār, protams, nedaudz man tagad šķiet dīvaini saskatīt līdzību starp tā laika "Akvarium" un tā paša laika "Mašina vremeņi", jo šāda līdzība neapšaubāmi viņu mūzikā bija diezgan liela, bet no otras puses - abas grupas man patīk, tādējādi viss ir kārtībā.
Kā jau zināms, savas ilgās pastāvēšanas gados "Akvarium" paspēja iziet cauri veselai virknei visdažādāko transformāciju, un līdz ar to pēc viena perioda grupas ierakstiem ir pilnīgi aplam spriest par citiem tās perioda veikumiem. Patiesībā tomēr "Deņ serebra" tik katastrofāli neatšķiras no visa tā, ko es zinu par "Akvarium", un vairākas raksturīgākās šīs grupas iezīmes šeit jau ir redzamas. Var arī atzīmēt, ka šis bija pirmais grupas albums, kas tika ieraksts uz profesionālas tehnikas, līdz ar to ieraksta skanējums ir kristāltīrs un ļoti dzidrs, kas, protams, mūzikai nāk tikai par labu. Būtiskākās iezīmes šeit ir Indijas mūzikas pieskāriens, kas jaušams daudzās ieraksta dziesmās un kas man patiesībā vairāk atgādina nevis īstu indiešu mūziku, bet gan bītlu variācijas par indiešu tēmu, kas patiesībā nav nekas slikts. Otra centrāla iezīme ir ierakstā ļoti prominentā vijole, profesionāla vijolnieka Aleksandra Kusuļa spēlēta. Grebenščikovs ierakstā, protams, ir kā allaž savā elementā - pienesot tajā gan sev ļoti raksturīgus maksimāli pārsātinātus tekstus, gan savu ne ar ko nesajaucamo balsi. Turklāt viņš ir vienlīdz labs tad, kad ir maigs un liegs tādās dziesmās kā "Дело мастера Бо" vai "Пока не начался джаз", gan nopietnākos gabalos tādos kā "Выстрелы с той стороны", "Глаз".
Patiesībā ne visas šī albuma dziesmas man jau no pirmās reizes šķita ģeniālas, izcilas un satriecošas, bet klausoties to atkal arvien vairāk pārliecinos, ka šis albums ir lielisks, un īpaši labas ir to ievadošās dziesmas, no kurām man labākā bez jebkādiem variantiem šķiet marša ritmā ieturētā "Иван Бодхидхарма":
"Он вылечит тех, кто слышит,
И может быть тех, кто умен;
И он расскажет тем, кто хочет все знать,
Историю светлых времен."
Vispār, protams, nedaudz man tagad šķiet dīvaini saskatīt līdzību starp tā laika "Akvarium" un tā paša laika "Mašina vremeņi", jo šāda līdzība neapšaubāmi viņu mūzikā bija diezgan liela, bet no otras puses - abas grupas man patīk, tādējādi viss ir kārtībā.
2009-10-09
comments powered by Disqus