Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī man nav iebildumu arī pret astoņdesmito gadu "Akvarium" ierakstiem, šīs grupas deviņdesmito albumi tomēr ir vairāk manā gaumē, jo šajā laikā Grebenščikovs mazāk aizrāvās ar tehnoloģijām, bet vairāk dziedāja vienkārši no sirds. Un "Peski Peterburga" - albums, kuru iepriekš nekad nebiju klausījies - izrādījās man ļoti tīkams ieraksts.
Sāksim ar to, ka jau albuma pirmā dziesma ar perfekti dilanisko noskaņu ("Я Не Хотел Бы Быть Тобой в Тот День") mani pārliecina par to, ka šeit viss būs tieši manā gaumē. Ja nu kas - ja tu no šī albuma gaidi regeja elementus, tad tos tu šeit neatradīsi, tā vietā tev tiks piedāvāti tautas mūzikas elementi ("Зачем?"), retro ("Трачу Свое Время") un vēl šis tas. Albums ir ļoti viegls, ļoti optimistisks, ļoti jauks, tāds, kurā gandrīz katra dziesma ir gan atmiņā paliekoša, gan viegli uztverama. Īsi sakot - tiešām man labi piemērots albums, un tas ir labi.
Protams, no tā var secināt, ka esmu diezgan pamatīgs softie cilvēks - man labāk patīk "Akvarium" tad, kad viņi ir prognozējami un ne pārāk oriģināli - jo pat tādam Grebenščikova cienītājam kā man nākas atzīt, ka viņš diezgan bieži atkārtoti izmanto vienas un tās pašas idejas, un ka ja viņš nebūtu tāds rīmēšanas ģēnijs, kāds viņš neapšaubāmi ir, viņa dziesmas varētu šķist arī mazāk interesantas.