Гиперборея

Redz - beidzot tas brīdis pienācis, kad es paziņoju, ka kāds Akvarium albums man nemaz nepatīk. Pašu mani tas nedaudz pārsteidz, bet fakts - "Giperboreja" patlaban var pretendēt uz manis vismazāk iecienītā šīs grupas veikuma statusu. Protams, var teikt, ka mana problēma ar šo ierakstu pamatā ir tajā, ka Grebenščikovs un kompānija tajā pārmērīgi atkāpjas no tradicionālās šīs grupas formulas un es nespēju no viņiem pieņemt neko jaunu. Varbūt tā arī ir, bet fakts paliek fakts - vismaz puse šī ieraksta dziesmu man gluži vienkārši nepatīk. Protams, ir arī izņēmumi - pie tādiem var pieskaitīt nedaudz psihodēlisko plati ievadošo "Время Любви Пришло" un "Ария Казанского Зверя", kuras abas, protams, ir maksimāli tradicionālas šīs grupas dziesmas. Attiecībā uz "Kazaņas zvēra āriju", iespējams, ka tā mani visvairāk uzrunā ar savu pirmo pantu:
Как пленительно пахнет развратом
В глубине моих гордых идей;
Я родился безумным солдатом,
Чтоб над миром не прыгал злодей.

Taču tāpat nevar nepieminēt dziesmas melodiskumu, kas man nez kāpēc rada asociācijas ar liegākajiem Queen opusiem. Kas tikām man nemaz nepatīk, ir Akvarium lielākais mastadonts - divdesmit minūtes ilgā daudzdaļīgā "Магистраль", kas manai gaumei ir pārāk ambicioza un vienlaikus pārāk tukša. Man patiesībā Akvarium tomēr patīk tad, kad viņi ir vienkārši un ne pārāk augstprātīgi, tāpēc es labprātāk klausos tādus kopumā fillera statusa skaņdarbus kā "Быстрый Светлый" un nevis "Maģistrāles" grandiozumu. Protams, var teikt, ka es šo ierakstu nepietiekami labi uztveru, bet no otras puses varu apgalvot, ka nekā tāda neuztverama tur nav - ne velti liela daļa šī ieraksta dziesmu Grebenščikovs bija sacerējis ilgus gadus pirms to ierakstīšanas, bet tās nekādi nenokļuva nevienā grupas albumā, un es esmu viens no tiem cilvēkiem, kas parasti uzskata, ka kaut kas ierakstā visbiežāk nenonāk tāpēc, ka tas nav pelnījis tur atrasties.
2009-10-13
5.5
comments powered by Disqus