Kazhes pierakstu burtnīca

Ja NSRD kontekstā to vispār varētu piemērot, tad es teiktu, ka "Medicīna un māksla" ir grupas slavenākais albums, kurā ir visvairāk tās hitu. Labi, varbūt ne gluži hitu, bet šeit patiešām ir daudz tādu dziesmu, kuras man šķiet zināmas. Vai tās patiešām ir zināmas plašām sabiedrības masām, to es tik droši neapgalvošu. Vismaz manās acīs pie zināmajām dziesmām būtu jāskaita "Labrīt, putra!", "Fridrihsons", "Ciku caku caurā tumba", "Kabinets" un "Čau, poliklīnika!" - piecas no 11 šī albuma dziesmām. Laikam vislabāk no uzskaitītajām man patīk pēdējā, kas varētu būt visu laiku lipīgākā NSRD dziesma.
Lai arī citādi mani pilnīgi noteikti nevar nosaukt par elektroniskas mūzikas cienītāju, taču NSRD ir viena no grupām, kuras pēc varu izdarīt izņēmumu, lai arī man ir grūti pamatot, kāpēc šīs grupas mūzika arī 25 gadus pēc tās ierakstīšanas man šķiet tik baudāma un tik aktuāla. Bet tā gluži vienkārši ir. Paklausies, piemēram, "Viņš guļ, viņš ēd, viņš pīpē", un pasaki man, ka tā nav superīga. Ir taču, vai ne? Un tur nav svarīgi, vai tu apzinies NSRD vēsturisko nozīmīgumu un grupas vietu Latvijas rokmūzikas Olimpā. Tas ir vienkārši ļoti jauks ieraksts.