Kazhes pierakstu burtnīca

Pirmās filmas minūtes, kurās Adele (Vanesa Paradī) tiek nopratināta tiesas priekšā (ja tā tiešām ir tiesa) un vienīgais, ko mēs kā skatītāji redzam, ir Paradī sejas tuvplāns, man radīja bažas, ka visa filma būs viena šāda gara melnbalta aina tiesā. Taču izrādījās, ka šīs pirmās piecas minūtes bija labākās šajā filmā - diezgan skarba humora pilnas un ļoti tiešas, un patiesībā visu tālāko izsakošas. Paradī varone tajās diezgan labi atklāj savu būtību - pārgulēt ar katru pa ceļam gadījušos vīrieti un pēcāk saprast, ka tas nebija diez ko gudri darīts.
Šai pirmajai ainai seko situācija, kad Adele kļūst par meiteni uz tilta - viņa gatavojas izdarīt pašnāvīobu, nolecot ūdenī, bet tad parādās vīrietis vārdā Gabors, kas viņu uz laiku atrunā. Proti, Gabors ir nažu metējs un viņš uz tiltiem meklē asistentes saviem priekšnesumiem. Sievietes, kas gatavas izdarīt pašnāvību, parasti ir pietiekoši depresīvas, lai piekristu šādam piedāvājumam un ne tik ļoti satraucas par iespēju, ka Gabors kādu reizi varētu īsti labi netrāpīt. Un tā nu sanāk, ka Adele kļūst par Gabora palīdzi un ar viņu kopā iekaro Francijas dienvidus un Itāliju. Turklāt viņiem darbojoties tandēmā abi divi kļūst fenomenāli veiksmīgi, lai arī iepriekš bijuši diezgan izteikti nelaimes putni. Un viss iet labi, līdz Adele izdomā sekot kārtējam penim - šoreiz jaunam grieķim, izjaucot savu un Gabora superkomandu.
"Meitene uz tilta" vizuāli ir diezgan saistoša filma - melnbalta, askētiska un vienlaikus franciski krāšņa, tāpat tajā netrūkst asprātīgu un rotaļīgu mirkļu, taču kā vienota filma tā man šķita nedaudz samocīta, nedaudz pārāk ilga (lai arī tā neiet pat 90 minūtes), nedaudz bezmērķīga. Nebija tā gluži slikta filma, bet arī ne tāda, kā es gribētu, lai tā būtu.