Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinot "Star Wars" sāgas skatīšanos, šīs kosmiskās operas otrajā daļā beidzot sagaidījām to mirkli, kas miljoniem cilvēku pirms trīsdesmit gadiem droši vien kļuva par baisāko pārsteigumu. Nez, kā tas tolaik bija, ka tu iepriekš nezināji, ka Dārts ir Lūka tēvs? Nereāli, vai ne? Bet īstenībā otra atklāsme tolaik droši vien bija vēl trakāka - domājams, ka atklāsme, ka Master Yoda ir tas mazais sakņupušais purva pintiķis varēja būt vēl negaidītāka? Jo tagad ir skaidrs - pat ja cilvēks (tāds kā es) nekad nav noskatījies nevienu Star Wars filmu, viņš tāpat būs no visdažādākajiem citiem avotiem uzņēmis sevī lielu daudzumu nevajadzīgas informācijas par šīm filmām.
Citādi šī filma man pie sirds gāja apmēram tāpat kā pirmā epopejas daļa. Varbūt nedaudz varēja just specektu uzlabojumu - kā nekā daži gadi tomēr bija pagājuši, bet citādi īpaša iemesla, kālab vajadzētu nošķirt šīs filmas vienu no otras, man vismaz nav. Atšķirībā no pirmās filmas, šī daļa neapšaubāmi pieprasa turpinājumu - kamēr "A New Hope" pilnīgi mierīgi varētu kalpot kā patstāvīga filma, "Empire" nobeigums acīmredzami pavēsta skatītajam, ka būs vēl viena filma, kurā arī notiks galvenā saķeršanās starp labo un ļauno.
Vēl viena lieta, ko gribu pieminēt - līdz ar kaut kādu balss datorizāciju, C3PO ir kļuvis par pieciem procentiem mazāk kaitinošs, lai gan kopumā šis robots perfekti atbilst definīcijai "bailīgs pediņš" (nevēlos ar to aizvainot homoseksuālus cilvēkus, vienkārši lietoju skarbus vārdus) - visu laiku uz nerviem krītošs, pilnīgi nepraktisks un šķiet - nevienam arī tā īsti nevajadzīgs. Un vienīgi Hans Solo tā puslīdz saprot šī robota kaitinošumu. Tiesa, paša Solo čoms Čubaka nav diez ko labāks par to trulo robotu.
Nekādas dižās domas filmā, gluži tāpat kā tās priekšgājējā, nav, bet - skatīties var, man netraucē. Iespējams, ka tā ir nedaudz labāka par pirmo daļu.