La Nuit américaine

"Amerikāņu nakts" jeb "Diena par nakti" līdzās "400 sitieniem" ir būtiskākā franču Jaunā viļņa klasiķa Fransuā Trufo filma. Atšķirībā no citām viņa nozīmīgākajām filmām, šīs galvenais varonis nav Antuāns Duanels, taču Žanpjērs Leo - Duanelu spēlējušais aktieris - šajā filmā tāpat piedalās, taču ne gluži centrālākajā lomā, lai arī šīs filmas gadijumā īsti runāt par galvenajiem un otrā plāna varoņiem nemaz nevar.
Jāatzīst, ka mani filma savaldzināja jau ar pirmajiem kadriem - ja filmas pirmajās sekundēs tiek parādits brūns taksis, mana sirds automātiski atmaigst, bet gadijumā, kad visai ātri parādās otrs, pirmajam līdzigs, šīs sunas pārstāvis, tālākiem jautājumiem vairs nav vietas. Patiesībā gan šī filma nemaz nav par takšiem, bet gan par filmām. Proti, arī mums parāditie takši ir tikai filmā uzņemamās filmas statisti, bet Trufo filmas varoņi ir šīs iekšējās filmas aktieri. Un iekšējās filmas režisoru atveido neviens cits kā pats Trufo. Proti, te mums sanāk tipiska filma filmā, kaut kas nedaudz līdzigs kā "Synecdoche, New York", varbūt vienīgi bez tāda šīzes elementa.
"La Nuit americaine" varoņi kopumā ir diezgan stereotipiski - uzņemamajā filmā "Je Vous Présente Paméla" jeb "Iepazīstieties, Pamela" piedalās sekojoši personāži:
- jauns aktieris, kam trūkst pārliecības par sevi un kurš pamatīgi krīt uz nerviem savai draudzenei, kurai viņš izkārtojis darbu filmas uzņemšanas laukumā
- vecākas paaudzes aktieris, kurš joprojām spēlē mīlniekus, lai gan patiesībā ir homoseksuāls
- viņa vienaudze - kādreizēja skatuves dīva, kuru moka apziņa, ka viņa tagad der vairs tikai pieviltās sievas lomai, tālab viņa nododas alkohola valdzinājumam
- no Holivudas atbraukusi tagadējā kino zvaigzne, kura nesen pārdzīvojusi nervous breakdown un tā rezultātā apprecējusi savu ārstu, kurš ir stipri vien gados vecāks
- otrā plāna aktrise, kura saceļ brēku pret piedāvājumu filmēties peldkostīmā, jo nevēlas, lai kāds uzzinātu, ka viņa ir stāvoklī.
Ja Trufo nebūtu Trufo, šī filma būtu banāla, apmēram tāda kā "Pamela", bet tāda tā, protams, nav. Filmā ir pa pilno visdažādāko insights gan kino pasaules aizkulisēs, gan cilvēciskajās attiecībā. Daudz te ir trāpīgu citātu, ieskaitot režisora apgalvojumu, ka filmas uzņemšanas sākumā viņš vienmēr cer radit šedevru, bet uzņemšanas laikā tas pāraug vienkāršā cerībā vispār jebkādā veidā filmu pabeigt.
Filma ir vienlaikus pilna komiskiem elementiem un ari ar daudz nopietnākām un skumjākām notīm. Kopumā varu teikt - man ļoti patika!
2010-06-13
8.0
comments powered by Disqus