Les Dimanches de Ville d`Avray

Lai arī vispār es šo filmu, protams, biju plānojis skatīties, tieši vakar tās novērtēšana paredzēta nebija. Piedāvāju Lienei skatīties kādu no jaunajām filmām, kas bija nupat ienākušās, bet viņa teica - nē, man jāraksta apraksts, tu vari paskatīties kādu no savām vecajām franču filmām. Tas man nebija divreiz jāsaka, un tā es uzliku "Les Dimanches de Ville d`Avray" jeb "Svētdienas Villdavrē" (tā ir Parīzes priekšpilsēta), angliskais filmas nosaukums - "Sundays and Cybele". Šī filma 1963.gadā saņēma Oskaru kā labākais darbs svešvalodā, un vismaz tās režisors Sēržs Burgiņjons faktiski tikai ar šo filmu vien ir pazīstams.
Neraksturīgi 60.-70.gadu "lielajām" Francijas filmām, "Svētdienās" nepiedalās neviens aktieris, kura vārda izdzirdēšana man liktu notrisēt, domājot - leģenda! Sāksim jau ar to, ka galvenajā lomā šeit nemaz nav francūzis, bet gan vācu aktieris Hārdijs Krīgers, kura kino karjera pamatā esot sastāvējusi no nacistu atveidošanas. Un nav jau brīnums - šis blondais āriešu vīrietis izskatās kā izspļauts šturmbandfīrers. Plus ari reālajā pasaulē viņš tika iesaukts SS leģionā (1945.gada martā, līdz ar to neko ilgi pakarot viņš nepaspēja). Šajā filmā Krīgers spēlē cita kara - franču Vjetnamas kara veterānu - Pjēru, kurš guvis smagas traumas un kontuzēts, zaudējis atmiņu, vienīgais, ko viņš atceras, ir maza meitene, kura ir vai nav mirusi un kuras nāvē viņš ir vai nav vainīgs.
Viņa galvenā saspēles partnere šajā filmā ir Patrīcija Goci jeb filmā Sibella - 12 gadus veca meitene, kuru viņas tēvs pametis un atstājis klostera skolā. Goci karjera kino tā arī īsti neizveidojās - nezinu, kas tam bija par vainu, varbūt viņa no piemīlīga bērna neizauga par piemīlīgu sievieti, grūti teikt.
Trešā centrālā persona filmā ir Pjēra draudzene Madlēna, kura bija savulaik māsiņa, kas kopa no kara atgriezušos varoni. To, ka Pjērs pasācis katru svētdienu izņemt Sibellu no klostera skolas un doties ar viņu pastaigāties, uzdodamies par mazās meitenes tēvu, Madlēna nezina. Jā, Madlēnu atveido Nikola Kurcela, aktrise, kura Francijā savulaik esot bijusi diezgan labi zināma, bet par starptautisku zvaigzni arī viņa nekļuva. Kā jau teicu - slavenību šeit nav.
Taču filma, kura daudz balansē uz slidenas robežas, draudot pārvērsties stāstā par pedofīliju, bet tā arī nevienu baiso robežu nešķērsojot, ir ļoti pat laba, un kā viens netiešs pierādijums tam var kalpot arī tas, ka Liene, kuras nevēlēšanās vakar skatīties jebkādu filmu, dēļ es vispār "Svētdienām" pieķēros, tomēr lielāko dalu filmas redzēja gan - tātad, kaut kas tur arī viņai šķita interesants.
Man arī šī filma patika gan tās savdabīgās noskaņas dēļ, gan ar netriviālo stāstījumu un vēstījumu, ar to, ka filma pastāvīgi uzturēja spriedzi un vienlaikus - nenolaidās līdz pretīgumam. Ļoti gudri veidota un, jāatzīst, - labi novecojusi filma.
2010-06-15
7.5
comments powered by Disqus