Lacombe, Lucien
Cik saprotu, savulaik šī filma (un vairākas tai līdzīgas) Francijā sacēla diezgan pamatīgu viesuļvētru. Proti, Luijs Malls bija viens no pirmajiem, kas uzdrīkstējās, atainojot 2.Pasaules karu Francijā, rādīt nevis varonīgos partizānus, bet nebūt ne tik ļoti varonīgos kolaboracionistus. Iepriekš bija pieņemts labais tonis - Francijā visi iedzīvotāji pretojās vācu okupācijai, Višī režīmam praktiski nebija atbalstītāju un vispār francūži ir baisie varoņi. Ja kas - arī lasot grāmatas par Hitlera laika Vāciju (daiļliteratūru), bieži tur parādās visādi ļaudis, kas ir PRET, lai gan patiesībā, protams, tādu īsto PRET bija pavisam maz.
Patiesībā šīs filmas varonis nav īsti PAR. Lisjēns Lakombs nav tāda veida cilvēks, kas savā būtībā būtu diži labs vai diži slikts. Sākumā viņš mēģina pievienoties pretošanās kustībai, taču netiek tajā uzņemts, tad nu viņš izvēlas otru ceļu - sāk strādāt franču gestapo. Kā tāds viņš nav tieši ļauns - jā, mazliet nežēlīgs, bet viņš ir drīzāk stulbs nekā apzināti briesmīgs. Ne velti viņš par gestapo darbinieku kļūst tādos apstākļos, kad jau tikai retais apšauba to, ka Hitlera dziesma tuvojas beigām un ka arī Višī valdības stundas ir skaitītas. Bet pretrunas starp profesionālo "ētiku" un paša emocijām Lisjēnam rodas tad, kad viņš iemīlas ebreju meitenē. Jā - tā ir vēl viena lieta, kas parādās gan grāmatās, gan filmās par 2.P.k. šausmīgi bieži - slepenībā dzīvojoši ebreji. Kaut kas man liek domāt, ka gluži tik daudz viņu nebija (tādu, kas izdzīvoja), lai teju katrs tajā laikā dzīvojošais cilvēks vai nu būtu viņus glābis vai nodevis. Un it īpaši - ne jau tuvāk kara beigām.
Taču nenoliedzami Malls šo stāstu pasniedz svaigā un oriģinālā manierē un man nebūtu pamata par kaut ko īpaši gausties. Vēl viena ļoti būtiska šīs filmas detaļa saistās ar tās galvenās lomas atveidotāju - Pjēru Blēzu. Malls meklēja šai filmai varoni, kas neb`tu aktieris, un 19 gadus vecais mežstrādnieks Blēzs viņam šķita labs kandidāts. Pēc šīs filmas Blēzs kļuva slavens, bet tomēr atgriezās savā iepriekšējā darbā. Un jau gadu vēlāk viņš gāja bojā autokatastrofā.
Laba, diezgan smaga filma.
Patiesībā šīs filmas varonis nav īsti PAR. Lisjēns Lakombs nav tāda veida cilvēks, kas savā būtībā būtu diži labs vai diži slikts. Sākumā viņš mēģina pievienoties pretošanās kustībai, taču netiek tajā uzņemts, tad nu viņš izvēlas otru ceļu - sāk strādāt franču gestapo. Kā tāds viņš nav tieši ļauns - jā, mazliet nežēlīgs, bet viņš ir drīzāk stulbs nekā apzināti briesmīgs. Ne velti viņš par gestapo darbinieku kļūst tādos apstākļos, kad jau tikai retais apšauba to, ka Hitlera dziesma tuvojas beigām un ka arī Višī valdības stundas ir skaitītas. Bet pretrunas starp profesionālo "ētiku" un paša emocijām Lisjēnam rodas tad, kad viņš iemīlas ebreju meitenē. Jā - tā ir vēl viena lieta, kas parādās gan grāmatās, gan filmās par 2.P.k. šausmīgi bieži - slepenībā dzīvojoši ebreji. Kaut kas man liek domāt, ka gluži tik daudz viņu nebija (tādu, kas izdzīvoja), lai teju katrs tajā laikā dzīvojošais cilvēks vai nu būtu viņus glābis vai nodevis. Un it īpaši - ne jau tuvāk kara beigām.
Taču nenoliedzami Malls šo stāstu pasniedz svaigā un oriģinālā manierē un man nebūtu pamata par kaut ko īpaši gausties. Vēl viena ļoti būtiska šīs filmas detaļa saistās ar tās galvenās lomas atveidotāju - Pjēru Blēzu. Malls meklēja šai filmai varoni, kas neb`tu aktieris, un 19 gadus vecais mežstrādnieks Blēzs viņam šķita labs kandidāts. Pēc šīs filmas Blēzs kļuva slavens, bet tomēr atgriezās savā iepriekšējā darbā. Un jau gadu vēlāk viņš gāja bojā autokatastrofā.
Laba, diezgan smaga filma.
2010-07-20
comments powered by Disqus