Kazhes pierakstu burtnīca

Agrīno Keivu esmu klausījies nepiedodami maz - iespējams, tādēļ, ka šī viņa perioda ieraksti ir diezgan grūti klausāmi netrenētai ausij, un mana auss nav pati pasaulē trenētākā. It īpaši, ja ņem vērā, ka pēdējā gada laikā mūziku tiku klausījies gaužām maz - aizliegums darbā klausīties jebko citu kā vien tikai radio neveicina muzikālās gaumes attīstību. Un tagad kā vienu no pirmajiem baudāmajiem ierakstiem izvēlēties agrīno Keivu varbūt nebija tā pati gudrākā izvēle. Šajā albumā The Bad Seeds spēlē blūzu - tādu blūzu, kāds tas ir, iezejot cauri šīs grupas prizmai, proti, tādu blūzu, kurš ir melns un biedējošs, netīrs un nejauks, drūms un šaušalīgs.
Kad Keivs rūc Boba Dilana "Wanted Man", tu patiešām nešaubies, ka viņu varētu meklēt policija un ka es viņu negribētu sastapt tumšā vakarā klusā ieliņā. Laikam liela daļa šī ieraksta ir veltīta misteram Elvisam Preslijam, lai gan skaidrs, ka neko tādu Elviss dziedājis nebūtu, ja nu vienīgi pēc nāves. Jā, es varu labi iztēloties šo ierakstu zombie Elvis izpildījumā. Ar sapuvušu ādu un baisu paskatu kādreizējais rokenrola Karalis gorās pa skatuvi, un dzied "Tupelo". Varētu būt lielisks videoklips, ja kas.
Tātad - ja tev patīk zombie Elvis - tad tu būsi sajūsmā par šo ierakstu. Tiesa, lai novērtētu tā skaistumu, to vajag klausīties un klausīties atkal, jo pirmajās reizēs vismaz man tas pagāja garām, bet pamazām sāku atzīt - šis ir ļoti, ļoti spēcīgs ieraksts.