Kazhes pierakstu burtnīca

"Muse" ceturtais studijas albums sākas ar tā dusmīgāko un manās acīs arī zināmāko dziesmu - "Take a bow", kurā Belamijs izsaka visu savu nepatiku pret kādu anonīmu valsts vadītāju (būtu loģiski pieņemt, ka viņa nepatikas objekts ir Buš-Blērs un nevis, piemēram, Fidels Kastro vai Valdis Zatlers). Lai gan, protams, dziesmas tekstu uz sevi varētu attiecināt teju vai katrs pie varas esošs politiķis tejā jebkurā pasaules valstī. Nē, precizēju - nevis uz sevi, bet uz saviem konkurentiem. Viens ir droši sākas albums ļoti spēcīgi - "Take a Bow" pāraug vēl vienā grupas hitā - "Starlight", kurā jaušami disko ritmi, un tad nāk līdz šim veiksmīgākais grupas singls "Supermassive black hole", kas slavens arī ar to, ka tas tika izmantots tīņu grāvējfilmā "Twilight". Neatkarīgi no tā, ka man šī nebūt nešķiet esam viena no labākajām "Muse" dziesmām - pārāk tradicionāli popsīga, pārāk vienkārša, šī parādība mani dara tramīgu. Ja mēs saucam "Muse" par mūsdienu rokmūzikas praviešiem, nav īsti skaidra viņu saistīšanās ar Stefānijas Maijeres (vai kā viņu pareizi sauc) tīņu slapjo fantāziju ekranizācijām. Es vismaz nevaru iedomāties, ka PF savos ziedu laikos ļautu izmantot "Money" vai "Time" kases grāvējos (jo "More", "Obscured by Clouds" un "Zabriskie point" diez vai būtu saucamas par plašām masām domātām filmām). Un arī citām "krutajām" grupām tas tomēr nav sevišķi raksturīgi - saistīties ar sūdīgām filmām (atvainojos "Twilight" faniem par savu noraidošo attieksmi). No otras puses - otrajā un trešajā Twilight skaņu celiņos parādās arī citi respektabli kolektīvi - "Dead Weather", "Vampire weekend", "Deathcab for cutie", "The Killers", u.c.
Labi, nav svarīgi.
Reizēm šajā ierakstā "Muse" mēģina paplašināt savus apvāršņus, atkāpjoties no sev tik raksturīgā space-prog-rock formāta, piemēram, "Soldier`s Poem", kura ir šai grupai nepierasti klusa un neambicioza. Bet tas nenozīmē, ka Muse būtu kļuvuši par folkrokeriem - diez vai citādi viņi noslēgtu albumu ar kaut ko tik milzīgu un grandiozu kā "Knights of Cydonia".
Un tagad es mēģinu saprast - vai man šis albums šķiet labāks par "Origins of Symmetry" un pagaidām atbilde ir drīzāk - nē. Grandiozie gabali varbūt patiešām ir labāki - vismaz sākas un beidzas šis albums, manuprāt, labāk par visiem iepriekšējiem grupas veikumiem, bet pa vidu ir diezgan daudz ne pārāk izteiksmīgu dziesmu, kas liedz to pasludināt par "Muse" lielo meistardarbu.