Kazhes pierakstu burtnīca

Paretām izlasu kaut ko no fantasy tēva Tolkiena rakstītajiem darbiem, un šoreiz mana izvēle krita uz maza formāta grāmatiņu "Tree and Leaf". Grāmatu veido divas principiāli nozīmīgas daļas - eseja "Par pasakām" jeb "On Fairy-Stories" un stāsts "Nigla lapa" jeb "Leaf by Niggle". Grāmata pamatā ir interesanta ar to, ka esejā Tolkiens definē to, kas viņaprāt ir pasaka un kur ir tās vērtība, kamēr stāstā-pasakā šī viņa pieeja tiek parādīta praksē. Protams, sākotnējā autore iecere tāda nemaz nebija - eseja un stāsts tapa neatkarīgi viens no otra un grāmatā tika apvienoti ievērojami vēlāk (eseja uzrakstīta vēl trīsdesmitajos gados, stāsts - četrdesmitajos, abi divi - ilgi pirms tapa "Lord of the Rings"). Vēl grāmatā ietilpst divi dzejas fragmenti, kas abi man ne pārāk patika, kā jau cilvēkam, kam vispār nepatīk dzeja, stilizēta pasaku un leģendu dzeja man ir īpaši sveša. Taču eseja patiesībā ir ļoti pat interesanta - man patīk kaut tas vien, ka Tolkiens izsaka apgalvojumu, ka pasakas nemaz nav domātas bērniem - vismaz ne vairāk kā tās ir domātas pieaugušajiem. Tāpat viņš labi definē atšķirības starp:
1) stāstiem, kur zvēri ir tikai cilvēku aizstājēji
2) zinātnisko fantastiku
3) sapņos balstītiem stāstiem
4) īstām pasakām.
Un Tolkiens labi skaidro to, ka pasakā svarīgākais nav jautājums "vai tā ir patiesība?", bet gan jautājums: "Vai tas ir patiesi tajā pasaulē?"
Tikām "Leaf by Niggle" stāsta par kādu mākslinieku, kurš pievērš uzmanību sīkām detaļām savos darbos (vislabāk viņam padodas gleznot atsevišķas koku lapas), bet viņu pastāvīgi atrauj no darba visādi traucētāji, līdz viņš nomirst, tā arī nepabeidzis savu galveno darbu, tad viņš nonāk šķīstītavā un pēc tam paradīzē. Arī`- interesants stāsts.
Kopumā - interesanta lasāmviela cilvēkiem, kam ir vismaz kaut kāda interese par fantasy. Ja tev šādas intereses nav, tad - tevi neinteresēs šāda grāmata.