Kazhes pierakstu burtnīca

"Muswell Hillbillies" iezīmē kārtējās jaunas fāzes sākšanos Kinks karjerā. Septiņdesmitajos gados grupa pilnīgi zaudēja savu komerciālo potenciālu (ja kāds bija domājis, ka "Lola" būs palīdzējusi viņus reanimēt kā hitmakers, tad tas kāds kļūdījās), viņi nomainīja ierakstu kompāniju un izvēlējās sev nedaudz atšķirīgu no iepriekšējā muzikālo ceļu. Tā kā albuma nosaukumā ir vārds "hillbillies", nav sevišķs pārsteigums, ka angliskākā britu invāzijas grupa šajā ierakstā izklausās daudz amerikāniskāka, nekā tas tai līdz šim bijis raksturīgs (proti, nekā tas tai bijis raksturīgs, kopš Kinks ieguva savu izteikto identitāti). Sākas albums diezgan smagi - ar roķīgo "20th century man", bet šī dziesma ir maksimāli maldinoša - tālāk te nebūs roka un pārējās ieraksta dziesmas izklausās pilnīgi savādāk kaut vai tāpēc, ka grupa īpaši šim ierakstam izmantoja retro aprīkojumu, lai albums uzreiz izklausītos padzīvojis. Un muzikāli šeit nav tik daudz līdzības ar angļu music hall, bet parādās daudz blūzisku motīvu (kaut vai albuma otrajā dziesmā "Acute Schizophrenia Paranoia Blues", gan kantrī, gan bluegrass, gan vienkārša retro, ko varētu izpildīt, teiksim "The Inkspots".
Kā jau Rejam Deivisam tas ir raksturīgi, ar vienkāršiem vārdiem viņš izsaka daudz un nav viņam nepieciešams būt Bobam Dilanam, lai arī viņš varētu saukties par savas paaudzes pravieti.
"Oh demon alcohol,
Memories I cannot recall,
Who thought I would fall a slave to demon alcohol. "
Kā jau var gaidīt, gluži no sava angliskuma Rejs Deiviss neatsakās, jo vai citādi šajā albumā atrastos vieta tādai dziesmai kā "Have a cuppa tea", kurā Rejs dzied:
"Tea in the morning, tea in the evening, tea at supper time,
You get tea when it`s raining, tea when it`s snowing,
Tea when the weather`s fine.
You get tea as a mid-day stimulant
You get tea with your afternoon tea
For any old ailment or disease
For Christ sake have a cuppa tea."
Īsti tādā līmenī kā "Arthur" vai "Village green preservation society" šis ieraksts droši vien nav, bet vienlaikus tomēr jāsaka - ierakstus pērkošā publika arī septiņdesmito gadu sākumā bija stulba, es patiešām nespēju saprast, kādā veidā "Kinks" varēja pārstāt būt topu virsotnēs mītoša grupa, jo viņi tolaik bija vienkārši sasodīti labi!